Ieva Pētersone
Klāt Annas – saimnieču diena. 26. jūlijā vārda dienas sveicienus tuvākus un tālākus saņems Annas, arī tās, kuras apgūlušās kapu kalniņā. Bet es šogad vēl pirms Annām nolēmu apciemot Annas ielu Alūksnē.
Tā manā skatījumā gandrīz vai īsākā iela, kura garuma ziņā ne tuvu nav Helēnas ielai pa kuru labu gabalu gāju, kamēr sasniedzu norādi uz Annas ielu. Iela mierīgs, klusa, tomēr tā tikai sākumā šķita, patiesībā jau sākumā dzirdēju jautras bērnu čalas, tālāk pie kādas mājas pie galda sēdēja māju ļaudis un iespējams arī ciemiņi. Dzirdēju pļaujam zāli. Iela dzīvoja savu dzīvi, tīra sakopta, mājīga.
Ejot iemūžināju redzēto. Pie sevis nospriedu, ka viņi te dzīvo kā vienā lielā ģimenē. Jo iela patiešām īsa, 0,2 metri ne vairāk, taču ar savu neatkārtojamu auru, jo ne velti nes saimnieces un senās pravietes vārdu. Dzirdot bērnu čalošanu, domās vēlēju, lai viņiem nekad nepietrūktu dzimtās Alūksnes, būtu sava skola tepat tuvumā. Nezinu vai Annas ielā dzīvo kāda Anna, cik to ir Alūksnē vienalga – sveicieni Annas ielas iedzīvotājiem un citām Annām pilsētā un novadā. Atpakaļ ceļā jau pie Brīvības ielas iemūžināju skaistu dīķi ar ūdensrozēm, kā sveicienu Annām!
Reklāma