Aleksandram Pelēcim 100

Pagājuši Latvijas simtgades svētki, izskanējuši Alūksnei 100 un 2020. gada pavasarī 100 gadus svinētu arī mūspuses rakstnieks Aleksandrs Pelēcis.

“Plānoju nodzīvot līdz 100 gadiem… Sapņoju, ka 2020. gadā iznāks divas manas grāmatas: “Alūksnes grāmata’’ ar 250 stāstiem un “Sibīrijas grāmata” – ar tikpat…’’ tā 1994. gadā savā vēstulē mums rakstīja pats rakstnieks. Diemžēl neizdevās… ne nodzīvot, ne redzēt izdotas savas grāmatas, “cenzūras neapcirptas’’, kā teica A. Pelēcis. Tomēr izdevās Talsu tipogrāfijai “Pelēča lasītava’’ A. Pelēča simtgades gadā, 25 gadus pēc rakstnieka nāves, izdot viņa vēstules no Sibīrijas “Argas vēstules’’. Grāmatu skolai uzdāvināja rakstnieka dēls Mārtiņš Pelēcis.

A. Pelēcis mūsu pusei ir ļoti nozīmīgs. Varam mācīties Latvijas un Alūksnes vēsturi, lasot viņa tēlojumus un stāstus. Varam mācīties mīlēt savu dzimto pusi, kā caur sāpēm to mīlēja rakstnieks…

Esam gandarīti, ka pielikām savu roku bērnu grāmatas “Čabiņš” izdošanā, kā arī mēs to esam iekļāvuši skolas literatūras programmā, jo septembrī Dzejas dienās lasām “Čabiņu’’ un “Puisiska dvēseli’’. Šoruden viss septembris Malienas skolā bija veltīts Aleksandram Pelēcim. Lasījām viņa darbus un visa skola devāmies ekspedīcijā “Aļa ceļš uz skolu’’ uz 12 kilometrus tālajiem “Ķikšiem” Sofikalnā, lai saprastu, cik tālu tad mazajam Alim bija jānāk, lai nokļūtu “varenajā ēkā, kas līdzīga baznīcai” – savā pirmajā skolā. Pa ceļam katra klase sameklēja sešus kontrolpunktus, kuros gaidīja dažādi uzdevumi. Bet “Ķikšos” mūs sagaidīja ugunskurs, ugunskurā cepti kartupeļi, kādi garšoja arī mazajam Alim, un garda zupa, kuru bija izvārījušas mūsu saimniecītes.

Atpakaļceļā domājām par to, ka svešiniekiem gan rakstnieka mājas bez ceļazīmes neatrast… Labi, ka mēs neesam svešinieki.

Notika A. Pelēča skatuves runas konkurss, kurā 1. vietu ieguva Liāna un Evelīna Āboltiņas, 2. vietā – Justīne Mihailova un Beāte Rutkovska, 3. vietā – Līva Salaka un Andželika Čerņavska.

Bet vislielāko dāvanu A. Pelēča 100 gadu jubilejas mēnesī mēs saņēmām no mājturības skolotāja, galdnieka – mākslinieka Harija Stradiņa. Tas ir plaukts visas sienas garumā un platumā, veidots osī un lapeglē, ar mīlestību un cieņu pret dzejnieku A. Pelēci. Gribas teikt, ka šajā plauktā pat satikušies šie divi mākslinieki – dzejnieks un galdnieks un ne tikai Pelēcim pieder “Spītīgais osis’’ un “Lapegle’’… Atbrauciet un vērtējiet! Plaukts atrodas “Aļa istabā’’…

Tradicionāli cienājāmies ar rakstnieka jubilejas kliņģeri un skolas dārzā iestādījām jau otro dzejas ābelīti.

Tā Malienas skolā pavadīja septembri – A. Pelēča simtgades mēnesi.

Gunta Vancāne, Malienas pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja