Pēc zviedra Pola Holandera filmas uzņemšanas par prostitūciju Latvijā esot mainījusies latviešu attieksme pret zviedriem.
Pēc zviedra Pola Holandera filmas uzņemšanas par prostitūciju Latvijā esot mainījusies latviešu attieksme pret zviedriem. Tā Alūksnes rajonā kāds politiķis esot atteicies no divu zviedru – Rolanda Kratmana un Ragnāra Berglunda – piedāvātās humānās palīdzības.
Runa ir par mazlietotiem datoriem. Politiķis paudis, ka šie datori nav vajadzīgi, turpretim kādai skolai tie apsolīti un ir ļoti vajadzīgi. Tā raksta laikraksts “The Baltic Times”.
“Alūksnes Ziņas” noskaidroja, ka datorus dāvināt gribējušais zviedrs Ragnārs Berglunds ilgstoši nodarbojies ar kokapstrādes biznesu Gaujienā. Taču Alūksnes rajonā nezina, kas tas par “vietējo politiķi”, ar ko R.Berglundam izveidojies konflikts. Nav arī zināms, kurai skolai Alūksnes rajonā zviedrs šogad būtu dāvanu solījis.
“Es noteikti neesmu tas, ar kuru R.Berglundam būtu bijis konflikts Alūksnes rajonā. Es šo cilvēku personīgi pazīstu. Viņš ir vedis humāno palīdzību Gaujienas pašvaldībai, taču šogad nav tādu piedāvājis. Taču šis cilvēks piedāvājis palīdzību un palīdzējis arī citiem Alūksnes rajona pagastiem, kā arī daudzām pašvaldībām Latvijā. Daudz viņš palīdzēja Tilžas internātskolai un skolai Iecavā,” “Alūksnes Ziņām” saka Gaujienas pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Dandēns.
Pēc viņa domām, tas ir pārpratums, ka Alūksnes rajonā kāds būtu atteicies no humānās palīdzības. Turklāt praksē esot tā. Ja kādam no ārzemēm ved humāno palīdzību, tad Valsts ieņēmumu dienestā ir jākārto dokumenti. Līdz ar to tāpat vien neko nevarot sarunāt par humānās palīdzības ņemšanu vai neņemšanu.
R.Berglundu Gaujienā pazīstot jau apmēram 10 gadus, jo viņš arī dzīvojis pagastā. Taču zviedrs sastrīdējies ar savu biznesa partneri SIA “Būvamatnieks”. Pirms pāris dienām biznesa partneri “izdalījuši mantu”, un R.Berglunds “savācis savu gateri” un aizbraucis uz Zviedriju.
Aptaujātie Gaujienas iedzīvotāji “Alūksnes Ziņām” pauž neviennozīmīgu attieksmi pret R.Berglundu. Daži viņu uzskata par negodīgu cilvēku. Taču citi ir gluži pretējās domās, teikdami: “Latvijā šis zviedrs saprata, ka koka pārstrādē nav iespējams godīgi strādāt un labi nopelnīt.”
Ne Gaujienas ģimnāzijā, ne speciālajā internātskolā “Alūksnes Ziņām” neizdevās noskaidrot, ka R.Berglunds būtu piedāvājis dāvanu – mazlietotus datorus. Ģimnāzijas direktore Ieva Zariņa saka, ka skolai humānie datori nav vajadzīgi, jo datoru te jau ir pietiekami daudz. Savukārt speciālās internātskolas direktore Mudīte Reigase atzīst, ka skolai ļoti ir nepieciešami datori.
“Mums ir skolā trīs datori, taču viens atrodas skolotāju istabā, otru lieto lietvede un trešais ir grāmatvedei. Bērniem šie datori nav pieejami. Taču, jau sākot ar jauno mācību gadu, skolēniem datori obligāti būs nepieciešami. Pie mums mācās gan bērni ar speciālām vajadzībām, gan bērni pēc vispārizglītojošās programmas. 7.klases skolēniem jaunajā mācību gadā jāsāk apgūt informātika. Pagaidām nav, kur to mācīt,” stāsta M.Reigase.
Viņa tomēr cer, ka līdz rudenim izdosies iekārtot datorklasi skolā. Šim nolūkam skola izmantos valsts mērķdotācijas. Tas nozīmē, ka citas vajadzīgās lietas skolai, kā uzsvēra direktore, “varēs pirkt krietni mazāk”. “Ideāli būtu iekārtot datorklasi ar 13 datoriem. Taču varēsim nopirkt apmēram septiņus datorus. Pirksim par valsts mērķdotāciju, Alūksnes rajona pašvaldības mums neko nedod, lai atrisinātu šo problēmu. Ir viens labvēlis Dānijā, kas ir uzdāvinājis skolai autobusu un solījis arī mazlietotus datorus, taču pagaidām sūtījums ir aizkavējies,” saka M.Reigase.
Gaujienas speciālajā internātskolā 1.septembrī sāksies mācības pamatskolas klasēs apmēram 200 skolēniem no visa Alūksnes rajona.
