Augusta naktis ir tumšas un zvaigžņotas. Bieži var redzēt krītošas zvaigznes, kas klusu pamirkšķinot aicina iedomāties vēlēšanos un ticēt, ka tā piepildīsies. Ērmaņu muižas saimnieki – komponists Uģis Prauliņš un viņa dzīvesbiedre Inga – , protams, vēlas, lai drīzāk atdzimtu muižas ēka tāda, kāda tā ir bijusi.
Pagaidām ar Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu ir veikta kungu mājas arhitektoniskā izpēte, kas ļauj apjaust, cik liels darbs veicams tās rekonstrukcijā. Bet tas netraucē muižā rīkot jau otro klasiskās mūzikas koncertu. 13.augustā pulksten 23.00 notiks Zvaigžņotās nakts koncerts. “Aicinām visus, kuriem tuva ir klasiskā mūzika un tīk vērot krītošas zvaigznes nepiespiestā atmosfērā. Blakus muižas Nāriņai būs koncerts mazliet netradicionālos apstākļos – nepieradinātā un neizskaistinātā vidē. Var ņemt līdzi spilvenus vai kaut ko citu sēdēšanai, arī segas, uz kurām atgulties, lai stundu baudītu skaņdarbus ar mēnesnīcas, zvaigžņu un nakts tematiku, izjūtot nakts un dabas tuvumu,” stāsta U.Prauliņš. Viņš norāda, ka koncertā izmantos par Alūksnes un Apes novada fonda konkursā piešķirtajiem līdzekļiem iegādātās nošu pultis ar apgaismojumu.
Sacer vēsturisku operu
Divi gadi pagājuši, kopš Inga un Uģis Prauliņi var ne tikai skaitīties muižas īpašnieki, bet arī tajā dzīvot. „Te ir ļoti viegli strādāt. Man patiktu te dzīvot ilgstoši, jo arī ziemā te ir brīnišķīgi. Diemžēl man bieži ir jābūt galvaspilsētā vai jābrauc citur uz skaņdarbu pirmatskaņojumu un ierakstiem,” atzīst U.Prauliņš. Tāpēc ir apbrīnojami, ka šajā intensīvajā darba ritmā komponists spēj atrast laiku gan rūpēm par muižas atjaunošanu, gan vēsturisku datu izpētei, gan zāles appļaušanai, gan koncerta organizēšanai. 7.augustā Ventspilī bija U.Prauliņa folk – baroka operas “Opera Ficta” pirmatskaņojums. ”Tā ir mūsu versija par Kurzemi 17.gadsimtā, kad Kurzemi un Vidzemi plosīja poļu – zviedru karš,” saka komponists par kopdarbu ar diriģentu un izrādes muzikālo vadītāju Ivaru Cinkusu. Vēl bija jāpaspēj aizbraukt uz Kopenhāgenu, lai ierakstītu skaņdarbu “Lakstīgala”. Tā pirmatskaņojums bija martā Orhūsā Svētā Pāvila baznīcā, kā arī tika translēts Dānijas radio. Ne pirmo reizi U.Prauliņš ir iesaistīts mūzikas komponēšanā Ainara Graubas filmām, šoreiz tā ir “Sapņu komanda 1935”. Viņa mūzika skan arī iecienītajā Jāņa Streiča filmā “Rūdolfa mantojums”. U.Prauliņš atzīst, ka ir liels visa vecā piekritējs. „Tas ir cilvēka izglītības un attīstības jautājums. Katrai vecai lietai ir kaut kāda vērtība. Ja kādam neder vai nepatīk vecās mēbeles, tad vajadzētu tās pārdot, nevis izmest. Man te ir ģimenes mēbeles – kumode, skapis, galds, kas šurp pārvestas no dažādām vietām” U.Prauliņš vienojies par klasicisma mēbeļu kolekcijas iegādi, kas, protams, būs vajadzīgas muižas iekārtojumam.
Fotogrāfijās pie sienas istabā, kurā šobrīd apmetušies Prauliņi, var redzēt viņa vecvecmāmiņu pie cūkām Ērmaņu muižā trīsdesmitajos gados, vecvectēvu Dāvidu Prauliņu. Viņiem bija pieci bērni, no kuriem onkulis Kārlis bija vecākais. Vectēvs Teodors Prauliņš bija mežsargs, kurš dzīvoja Zvārtavā. Viņa māsa Marta Medne bija māte Haraldam Mednim. „Mans tēvs arhitektūras studiju laikā ir fotografējis Ērmaņu muižu. Iespējams, viņš zināja par onkuli Alfrēdu, kas bija īpašnieks muižai, kur visi radu bērni pavadīja vasaras,” pieļauj U.Prauliņš.
Haralda Medņa māsa viņam teikusi, ka muzikālās dotības esot mantojis no onkuļa Kārļa. „Neapšaubāmi Ērmaņu muižas tradīcijas ir bijušas ciešā kontaktā ar visu. Tās klavieres, kuras es bērnībā raudādams spēlēju, bija no šejienes,” atzīst komponists.
Pirmais solis – terases atjaunošana
Lēni notiek muižas atjaunošanas darbi. Šobrīd telpās ir nojauktas starpsienas, krāsnis un viss liekais, ar ko gadu gaitā apaugušas senās muižas telpas. I.Prauliņa stāsta, ka ar projektu ir paredzēts piesaistīt finansējumu terases izbūvei un restaurēšanai, lai to izmantotu koncertiem kā skatuvi. Klausītāji varētu sēdēt zālājā pie Nāriņas strūklakas. “Gribam pamazām sakārtot māju, sākot ar vienu maliņu. Ja projekts saņems finansējumu, tad to varēs īstenot nākamvasar. Tiesa, kokmateriālus vajadzēs sagatavot jau ziemā, lai tie kalpotu ilgāk. Ja visu izdara pareizi, tad ziemā cirsts skaidu jumts kalpo 30 līdz 50 gadus,” norāda I.Prauliņa, kas ir arhitekte.
Kad sapņi īstenosies un muižā būs klasicisma stila centrs? „Pirmais solis ir atjaunot jumtu un terasi. Tas ir jādara kompleksi, jo nevar jumtu uzlikt tikai terasei. Ja izdosies piesaistīt projektam finansējumu, tad pēc tam var visu darīt pamazām – kaut pa vienam logam, pa vienai krāsnij, istabu pēc istabas atjaunot. Visu uzreiz izdarīt nav iespējams, jo tas ir ļoti dārgi,” saka I.Prauliņa.
Konstrukcijas liecina, ka muižai ir bijis tornītis. Kad to atjaunos, varēs uzkāpt un paskatīties uz apkārtni no augšas. Tiesa, tas projektu sadārdzina. Paredzēts likt skaidu jumtu, lai gadījumā, ja rastos nauda tornīša izbūvei, tās vieglāk varētu mainīt. Pie ieejas būs foajē, pa kreisi – bibliotēka, tai blakus – darbistaba. Savukārt pa labi no ieejas tiks atjaunota kapella un zāle. „Te esot bijušas ērģelītes, kuras spēlēja onkulis Kārlis. Viņš prata spēlēt sešus vai septiņus mūzikas instrumentus. Savulaik bija Alūksnes luteriskās draudzes priekšnieks. Domāju, ka šī varētu būt telpa, kurā gūt mieru, iedegt sveci un aizlūgt,” ieceres atklāj U.Prauliņš. Ja saimniekiem būtu miljons latu, tad noteikti atjaunotu virtuvi ar apkures mūri, kas savulaik apsildīja visu māju. Tas kā milzu radiators stiepjas cauri ēkai. Tiek lolota arī iecere, ka virtuvē varētu gatavot ēdienus, kādus muižā baudīja 19.gadsimtā.
Palaiž vaļā sapņu zirgus
“Ja mēs vairāk dzīvotu šeit, tad gribētu uzbūvēt zirgiem nojumi un aploku. Pagaidām mums ir viens Īslandes zirgs, bet vajadzētu vēl otru, lai vienam nebūtu skumji,” stāsta Inga. Viņa izvēlējusies Islandes zirgu, kas ir neliela auguma. „Šie zirgi ir unikāli. Senāk zirgus neizmantoja smagiem darbiem, bet galvenokārt jāšanai. Turklāt Īslandē selekcionēja zirgus ar aidinieka gaitu, kas ir ļoti viegla jāšanai. Ne visi zirgi piedzimst par aidiniekiem. Mums ierasts, ka zirgs rikšo, mainot kājas pa diagonāli – kreiso priekškāju un labo pakaļkāju, labo priekškāju un kreiso pakaļkāju. Aidinieks liek labo priekškāju un labo pakaļkāju, kreiso priekškāju un kreiso pakaļkāju. Kad sēž aidinieka mugurā, cilvēks nekratās. Ne velti Islandē saka, ka laba jājamzirga mugurā pilns alus kauss neizšļakstās,” skaidro I.Prauliņa. Kad Ērmaņu muižā būs Islandes aidinieki, tad būs iespēja iepazīt šo unikālo šķirni un arī jāt. Šie zirgi ir ļoti draudzīgi un komunikabli.
