Ja jums ir noteikta diagnoze – makšķernieks – visbiežāk tā ir neārstējama. Radiniekiem un ģimenes locekļiem jau laikus iesaka ar to samierināties.
Ja jums ir noteikta diagnoze – makšķernieks – visbiežāk tā ir neārstējama. Radiniekiem un ģimenes locekļiem jau laikus iesaka ar to samierināties. Prātīgākais, ko varat darīt – izturēties saprotoši, neprātīgākais – slimot līdzi.
Ziema tam nav traucēklis. Vasaras badapātagas snauž bēniņos, kamēr godā tiek celtas miniatūras ziemas makšķerītes, mormiškas, bļitkas un ledusurbji.
Jāģērbjas silti
Turīgākie uz ledus gājēji izvēlas divdaļīgus Shakespeare kostīmus (ap 106 latiem) un speciāli siltinātos, ūdens necaurlaidīgos Hodman (ap 68 latiem) vai Black Arrow (ap 60 latiem) zābakus. Pārējie izvelk no skapjiem silto veļu un velteņus, ja ir – krievu armijas ķīmiskā aizsargkomplekta (OZK) zābakus (aptuveni četri lati).
Ziemas kātiņi
Veikalos visbiežāk sastopamās ziemas makšķeres ir ar spoli. Atkarībā no izmantotajiem materiāliem to cenas svārstās no 0,7 līdz 4,70 latiem.
“Klasiskie bļitkotāji parasti izvēlas 20 līdz 30 centimetrus garas makšķerītes, bet vizuļu dancinātāji jeb žibuļnieki priekšroku dod garākiem – pat līdz pusmetru gariem – kātiņiem,” apgalvo vienīgā makšķernieku žurnāla zinātājs Aldis Miesnieks. Īpašu uzmanību copmaņi pievērš roktura materiālam – topā ir neoprēna un korķa darinājumi. Skeptiskāk makšķernieki vērtē plastmasas rokturus, kas bieži vien izrādījušies triecienneizturīgi, turklāt saldējot rokas.
Sniegot slapjam sniegam, kā arī salā copmanis Raivo Āķītis iesaka lietot saiviņas mazmakšķerīti vai vaļējā tipa ziemas kātiņu. Slēgtā tipa spoles tievā aukla šādos apstākļos drīzāk radīs problēmas. Par interesantu viņš nosauc ziemas kātiņu ar multiplikatoru, kas īpaši piemērots dziļām vietām – viens roktura apgrieziens atbilst trim spoles apgriezieniem. Mānekli viegli nolaist lejā, tikpat viegli dabūt virs ledus vai nu ar zivi, vai bez.
Mormišku dažādība
Internacionālais vārds “mormiška” radies no nelielā vēzīša – sānpeldes – krieviskā nosaukuma “mormiš”. Pagājušā gadsimta pirmajā pusē krievu bļitkotāji izkala pirmās mormiškas. Tomēr ir zināms, ka jau ilgi pirms tam latviešu zemledus makšķernieki izmantojuši nelielu, slaidu, ap 20 milimetru garu bļitku, ko tās formas dēļ saukuši par “auziņu”.
“Mormiškas” vai “auziņas” kopš tā laika bijušas visdažādākās formas. Pile, bumba, banāns, auza – parasti tās izlej no svina vai alvas sakausējuma, pašas izturīgākās izfrēzē no smalka volframa pavediena. Protams, svarīgs ir āķis. Piemēram, “Salmo” svina mormiškām japāņu “Kamasan” āķi ielej formas galvā jau sagataves laikā.
Auklai mormiškas piesien ar aprēķinu, lai ūdenī tās stāvētu horizontāli, ar āķa līkumu uz augšu. Ja tas būs uz leju, copēs, bet piecirst nevarēs.
Mormiška, kas “pareizi” uzvedas ezerā, upē straumes dēļ nogulsies citādi. Tieši tādēļ zinoši makšķernieki tās rūpīgi katrai ūdenskrātuvei un dzīves situācijai izgatavo paši. Neviens gan precīzi nevarot pateikt, kādas formas, krāsas un izmēra mormiška ir simtprocentīgi pareiza izvēle. Esot pat tādi copmaņi, kuru arsenālā ir vairāk nekā 200 šādu atšķirīgu darinājumu, tomēr arī viņus vēl joprojām māca prakse un eksperimenti.
Svarīga ir ēsma
“Hroniskam” makšķerniekam, protams, ir savas receptes, ko likt uz āķa, kur, kādā veidā un ko piebarot. Tomēr arī viņu vidū arvien lielāku popularitāti iekaro veikalos nopērkamie gatavo barību maisījumi. Piemēram, upē veiksmīgi lieto Kremkus Ploc un Kremkus Super Lock, ziemā papildinot tās ar atraktoriem (koncentrēti zāļu maisījumi ar stipru garšu un smaržu) un smaržvielām.
Visideālākā ēsma ziemā esot dzīvā barība, piemēram, ķikuriņi, sasmalcinātas sliekas. Sasniedzot ūdenstilpes dibenu, tās saceļ dūņas, izraisot zivīs interesi. “Bet nevajag pārcensties,” brīdina R.Āķītis. “Zivis ziemā ir kūtras, daudzas no sugām guļ ziemas miegā, tāpēc, ja ēsmas būs par daudz, tā vienkārši sāks bojāties. Tādā ūdenī zivis neuzturas.
Pārējais aprīkojums
Vispirms jau urbis. Šobrīd populārākie ir Zviedrijā ražotie Spiralen un Expert, bet ne mazums izmanto arī padomijā izgatavotos. To atšķirība – zviedru darinātie strādā uz pretējo pusi. Bet būtiskākā atšķirība abiem zviedru ražojumiem – ar Expert var urbt pat nepazīstamā ūdenskrātuvē, ja neesat sevišķi pārliecināts, vai apakšā neizrādīsies krasts. Savā īpašumā tādu var iegūt par aptuveni 40 latiem, krievu ražojuma – par četriem lētāk.
Galvenā un saudzējamākā urbja daļa ir asmeņi, tāpēc transportējot tiem obligāti jāuzvelk plastmasas vai gumijas aizsargierīce. Jārēķinās, ka pat vismazākais ledusurbis, kas griež 100 milimetru diametru, svērs divus līdz divarpus kilogramus.
Ne mazāk svarīga zemledus makšķerniekam ir verga jeb ledusīlens, sevišķi uz pirmā un pēdēja ledus. Tikko verga ar pirmo cirtienu to var pāršķelt, šļūcošā solī jāsāk virzīties atpakaļ. Arī tad, ja ledū izurbto caurumu nolemsiet paplašināt, verga būs neaizstājams palīgs. Lai to nepazaudētu, A.Miesnieks iesaka ap rokturi apsiet šņori, kuras cilpa atrastos jūsu plaukstā.
Kastīte bļitkošanai nopērkama par 11 latiem, tomēr labākās esot pašdarinātās. Kastē – šņore neparedzētiem gadījumiem ar smagumu galā, sērkociņi, rezerves auklas, kastītes trīsuļodu kāpuriem, blašķīte. Uz Peipusu braucēji labi pazīst dzelksnīšus – kāpšļus, ko piestiprina zābakiem (septiņi līdz astoņi lati).
Eholote (ap 200 latiem) varbūt ir vērtīga, bet dārga zemledus makšķerēšanas papildierīce, tālab daudziem zilais sapnis, bez kura sekmīgi iztiekam. Reālāk papildus iegādāties varētu nerūsējošu, triecienizturīgu tērauda termosu (10 vai 11 lati) litra tilpumā, plītiņu loma gatavošanai un ragaviņas, uz kura visu to vilkt. Un, protams, makšķerēšanas karti gadam trīs latu vērtībā.
Neticiet zivīm
Makšķernieku stāsti neatpaliek no slavenajiem mednieku stāstiem. Paklausoties tajos, kļūst skaidrs, ka skaidrs nav nekas – kas pie Pļaviņām zivīm bija topā, Burtniekā tām riebjas. Gadās dienas, kad zivju bara meklējumos nākas “migrēt” pa visu ūdenskrātuvi, bet promejot iemestā pēdējā mormiška kļūst par iesākumu ziemas lielākajam lomam.
Īstās un vienīgās patiesības makšķerēšanā nav. Vienam tā ir bauda uzvarēt zvīņoto, citam – iztikas minimums, vēl kādam – iespēja pabūt pie dabas, filozofēt vienatnē. Tāpēc nebrīnīsimies, ka “pingvīniem” blakus, kas pie āliņģa nosēž visu dienu, redzami aktīvie, kas brien garus kilometrus un urbj āliņģi pēc āliņģa. Katram ir izvēle – “slimot” vai “neslimot” ar copi.
