Vai iegūtās zināšanas var pārbaudīt? Vai tās var pielietot?
Vai iegūtās zināšanas var pārbaudīt? Vai tās var pielietot?
Manuprāt, zināšanu pārbaude nav objektīva, jo šodien uz uzdoto jautājumu es varu atbildēt skaidri, tieši un argumentēti, taču rīt vai parīt nevarētu (vai otrādi). Viss ir atkarīgs no indivīda garīgā stāvokļa (garastāvokļa) konkrētajā dienā. Jūs teiksiet, ka prātam jāvalda pār jūtām (garastāvokli)? Ja jūs esat robots, jums tas izdosies!
Bieži dzirdēta frāze – eksāmeni ir nevis zināšanu, bet gan pacietības pārbaude. Skolu beidzējiem bieži atkārto, cik atzīme ir svarīga! Cik ļoti tā ietekmēs visu turpmāko dzīvi! Tas ir milzīgs spiediens… Un šīs atbilžu lapas! Eksāmena atbilžu lapas vēlāk labo ar datora palīdzību. Lapas jāaizpilda kārtīgi un cītīgi. Ir dots paraugs, kā skolēnam jāraksta cipari. Muļķīgi! Skolēns 12 gadus ciparu 7 velk ar svītriņu, bet nu viņam pasaka, ka šāds 7 netiks ieskaitīts kā pareiza atbilde! Papildu stress!
Gudrie teikuši, ka saprašana ir bezgalīgs process. Kas tad ir eksāmens? Gala pārbaudījums? “Gals” kam? Saprašanai? Jā, protams, skolā ir konkrēts mācību grafiks, mācību viela, kura jāapgūst, taču bieži vien kārtīgi apgūto “izjauc” stress. Tas iejaucas cilvēka prātā un rada dezorientāciju zināšanās.
Zināšanu pārbaude ir vajadzīga, bet no tās nav jēgas, ja zināšanas netiks pielietotas.
Cilvēks var būt pilnīgs nepraša matemātikā, taču viņš ir izcils mākslinieks. Cilvēks var “krist” gramatikā, taču “celties” literatūrā… Skumji ir tas, ka bieži mūsu patiesās zināšanas tiek iebīdītas citos rāmjos, respektīvi, skolas programmas rāmjos. Es nenoliedzu skolu un izglītību, taču es pārdomāju veidu, kā šī sistēma darbojas.
