Bērnus: interesē Ziemassvētku vecīša transports.
Bērnus: interesē Ziemassvētku vecīša transports
Šie svētki atnākuši ar lietu. Ziemassvētku vecītis ar lielāko stāžu Alūksnes rajonā – Aivars Millers – atceras, ka tādi laika apstākļi bija tikai pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā.
“Mazie bērni bieži uzdod jautājumus, uz ko grūti atbildēt. Labi, ka vienā vakarā bija uzsnidzis sniegs. Teicu, ka braucu ziemeļbriežu kamanās. Bet nu atliek tikai kājāmgājēja variants. Ar laivu arī pie skolas vai bērnudārza nepiebraukt,” atzīst A.Millers. Iepriekšējo reizi līdzīgos laika apstākļos viņš lūdzis “Latvenergo” Alūksnes elektrisko tīklu rajona darbiniekiem aizdot gumijas zābakus, kas ir ūdensdroši.
Viņš šī “darba gaitas” sācis 1965.gadā. Savulaik zālē iebraucis ar motociklu vai ienests nestuvēs. Ir izveidojies savs “klientu” loks, bet arvien nāk klāt jauni. Svētkos jādodas pat pie 25 gaidītājiem dažādās vietās. Līdz 22.decembrim Ziemassvētki vecītis bijis sešos sarīkojumos, vairāki vēl būs. Gadās – piezvana, ka pie kāda jāiet steidzami. Parasti viņš neatsaka. Tiesa, nekad Ziemassvētku vecītis nevar izmantot tikai “veco bagāžu” vai būt tāds pats kā iepriekšējā gadā. Ir jāmaina ne tikai ārējais izskats, bet arī balss un runas veids. Viņš secina, ka nav atpazīts. Vienā no iepriekšējiem pasākumiem pie viņa pienāca zēns. Tas apgalvoja, ka zina, kas ir Ziemassvētku vecītis – skolas direktors. “Jā, reizēm esmu arī direktors,” piekrita vecītis. Bet vislielākie smiekli ir tad, kad kādam satrauktam bērnam palīgā noskaitīt dzejolīti nāk mamma, kas arī sajauc. Un tā gluži kā pasakā par rāceņa vilkšanu pamazām iesaistās visa ģimene.
