Gājputnu pilni ir tīrumi, uz kuriem ir ūdens lāmas. Valsts augu aizsardzības dienesta speciālists Imants Kārkliņš secina, ka daudzviet sējumi cieš no pārlieka mitruma.
Sevišķi smagajās māla augsnēs ziemas rapša sējumi cieš no lieka mitruma augsnē. Rapša ziemošanu ietekmēja rudens lietavas un pavasara sniega kušanas ūdeņi, pēcpļaujas atlieku atrašanās augsnes virspusē. Vidēji izkritumi laukos ir 5 līdz 25 procenti. Minētie apstākļi radīja arī labvēlīgus apstākļus sakņu kakla un stublāju puves izplatībai. Rapša sējumos konstatēta arī sausplankumainība. Rapsim 2 līdz 4 apakšējās lapas ir atmirušas.
Ziemas rudzi pārziemojuši samērā labi. Tā sējumu daļa, kas atrodas ūdenī, iet bojā. Apsekotajos laukos sniega pelējums ir inficējis 5 līdz 10 procentus augu. Visvairāk skarta lapu virsma. Uz tām konstatēta pelēkplankumainība. Rudziem jaus sāk veidoties jaunās saknītes līdz 1 centimetra dziļumā.
Ziemas kviešu sējumos konstatētas sakņu puves, kas skārušas 6 procentus augu, ar tendenci palielināties. Izslīkušajos sējumos līdz ar siltāku laiku aktivizēsies sakņu un stiebru pamatnes puvju darbība. Iestājoties veģetācijas periodam, jāveic virsmēslošana.
