Pirms 20 gadiem kā tautas pašaizsardzības organizācija 23.augustā Latvijā izveidojās Zemessardze, radot iespēju pilsoņiem brīvprātīgi kalpot savai valstij. Kājnieku skolas teritorijā Alūksnē pašlaik izvietots viens no šīs struktūras bataljoniem – Zemessardzes 31. Aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem (AMII) bataljons.
Tā uzdevums ir sniegt AMII atbalstu citām Nacionālo Bruņoto Spēku(NBS) vienībām visā Latvijā, bataljons ir vienīgā ķīmiskās aizsardzības vienība (NBS) struktūrā, dienesta pienākumus tajā pilda arī 40 profesionālā militārā dienesta karavīri. Vienlaikus bataljons veic arī Zemessardzes vispārējās funkcijas kādreizējo Alūksnes un Balvu rajonu teritorijās, iesaistot ap 300 zemessargiem. Zemessardzes 31. AMII bataljona komandieris pulkvežleitnants Tomass Delvers uzsver – tas nav tipisks bataljons un arī Zemessardzes uzdevumi esot citādāki nekā pirms 20 gadiem. “Sabiedrībā ir daudz stereotipu par zemessardzi. Daļa joprojām uzskata, ka esam bīstama “partizānu organizācija” vai arī kā otrā armija. Daļai nav skaidrs, ko īsti darām. Bet nevajadzētu izšķirt karavīrus un zemessargus, jo zemessardze NBS struktūrā ir jau 17 gadus. Ja agrāk viss komandējošais sastāvs nāca no zemessargu vidus, tad šobrīd tas ir no citām NBS vienībām profesionāli karavīri,” saka T.Delvers.
Zemessargu skaits samazinās
T.Delvers atgādina par 2005.gada lielo janvāra vētru, elektrokrīzi šā gada sākumā Latgalē – šajos darbos aktīvi iesaistījās arī zemessargi. Tāpat zemessargi iesaistās pazudušu cilvēku meklēšanā, sabiedriskās kārtības uzturēšanā. “Zemessardzē ļoti jūtama ir tā dēvētā 1991.gada paaudze – tie, kuri iesaistījušies kopš pirmsākumiem. Iestājas arī jauni zemessargi – vidēji gadā uzņemam apmēram 20 jaunus zemessargus, liela daļa no tiem ir jaunsargi. Bet kopumā šajos gados Latvijā zemessargu skaits ir samazinājies par aptuveni 30 procentiem. Pērn valstī tika apstiprināts jaunais Zemessardzes likums, kas paredz: aktīvajā Zemessardzē var būt līdz 55 gadu vecumam, pēc tam iegūst Zemessardzes veterāna godu, var nēsāt formas tērpu, bet mācībās vairs nepiedalās. Pie mums tādi ir 20 līdz 30 zemessargi,” stāsta T.Delvers. Zemessargi mācībās pavada 5 līdz 10 dienas gadā, pamatapmācības notiek pavasarī un rudenī Alūksnē vai Balvos. Kājnieku skolā daļa zemessargu nodrošina diennakts dežūras. “Pašlaik valsts zemessargiem nodrošina kompensāciju naudas izteiksmē par apmeklēto mācību dienām, vakcināciju pret ērču encefalītu. Valsts ekonomiskās situācijas dēļ no 2009.gada vidus līdz šā gada sākumam kompensāciju zemessargiem vispār nemaksāja. Daļēji tas bija pozitīvi, jo atbira tie, kas nāca vairāk naudas dēļ,” saka T.Delvers.
Sumina 8 zemessargus
Gadadienas jubilejas pasākumos arī zemessargi no Alūksnes un Apes novadiem ir jau piedalījušies militārajās parādēs Rīgā un Rēzeknē. “Godprātīgākie zemessargi saņēma apbalvojumus – no Alūksnes un Apes novadiem tie ir Ainārs Volcītis, Zintis Briedītis, Miervaldis Jāņakalns, Nauris Skrins, Valdis Keišs, Igors Ņikitins, Oskars Freimanis un Maija Morīte. 11.novembrī zemessargi atkal piedalīsies parādē Alūksnē kopā ar Kājnieku skolu – pieļauju, ka tad akcentēsim arī Zemessardzes 20.gadadienas nozīmi, bet atsevišķu pasākumu nerīkosim,” norāda T.Delvers. Viņš paredz, ka nākotnē Zemessardze vairs nebūs tik masveidīga organizācija un arvien vairāk integrēsies militārajās vienībās – tāpat kā citviet pasaulē.
