Lai atvieglotu iespēju Apes un tuvējo novadu iedzīvotājiem pievienoties Zemessardzei, Apē atvērts Zemessardzes 31. kājnieku bataljona rotas atbalsta punkts. Tas atrodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Apes posteņa ēkā Dzirnavu ielā 2a, ugunsdzēsējiem, policijai, neatliekamās palīdzības dienestam nu pievienojoties arī Zemessardzei.
Atklāšanā piedalījās Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Mareks Ozoliņš, 31. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Jānis Ritenis, Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes daļas un Apes posteņa pārstāvji, kuriem šis notikums ir vienlīdz nozīmīgs.
Mācības tuvāk dzīvesvietai
“Te pamazām realizējas iecere, kas radās jau pirms jaunā depo būvniecības, proti, ka šādām ēkām mazākās pašvaldībās vajadzētu būt tām, kur koncentrējās vairāki operatīvie dienesti, jo tas ir izdevīgi gan valstij, pašvaldībai, gan sabiedrībai,” vērtē VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš.
“Zemessardzei, kas jau pašlaik ir skaitliski lielākā Nacionālo bruņoto spēku vienība, lielais mērķis ir iet uz priekšu ar tendenci skaitliski palielināties. Jaunais bataljona rotas atbalsta punkts atvieglos iespēju Apes un tuvējo novadu iedzīvotājiem pievienoties Zemessardzei, ļaus efektīvāk pildīt bataljona administratīvās funkcijas, kalpos kā vieta, kur rīkot sapulces rotu komandējošajam sastāvam, tāpat tas darbosies kā pulcēšanās punkts zemessargiem no Apes un tuvējās apkārtnes,” saka M. Ozoliņš un piebilst, ka līdz ar Apes atbalsta punkta izveidi šī reģiona zemessargiem būs iespēja apmeklēt mācības tuvāk savai dzīvesvietai un vieglāk savienot ikdienu ar zemessarga pienākumiem. Tāpat nākotnē šī vieta varētu būt noderīgs atbalsts arī Zemessardzes jaunajai maiņai – jaunsardzei, kas novadā darbojas ļoti aktīvi.
Lietderīgi izmanto visu
Zemessardzes pārstāvji atzinīgi vērtēja līdzšinējo sadarbību ar Apes novada pašvaldību un institūcijām, kas ēkā jau darbojas, paužot pārliecību, ka rotas atbalsta punkts to veidos vēl labāku. J. Liberts atzina, ka pirms diviem gadiem, nododot šo objektu, pašvaldībai bijušas bažas, vai varēs pilnvērtīgi izmantot ēkas sniegtās iespējas. “Tādēļ man ir liels gandarījums, ka šeit blakus ugunsdzēsējiem glābējiem vietu atrada arī policijas inspektors, neatliekamās palīdzības brigāde, un nu mājvieta būs arī zemessargiem,” pauž priekšsēdētājs un cer, ka atbalsta punkts palielinās iedzīvotāju aktivitāti un iespēju līdzdarboties valsts aizsardzībā, savukārt jaunatni motivēs militārajai karjerai.
Gaidīs pirmdienās un
ceturtdienās
Ēkā Dzirnavu ielā 2 a Zemessardzei atvēlētas divas telpas – kancelejas telpa un noliktava ekipējumam, taču vajadzības gadījumā varēs izmantot arī mācību klasi un citus kabinetus. “Atbalsta punktā divas dienas nedēļā būs rotas virsseržants, un Apes novada zemessargi varēs ar viņu šeit tikties, sakārtot dokumentāciju, noskaidrot citus ikdienišķus jautājumus, nebraucot uz Alūksni. Savukārt sestdienās un svētdienās te notiks teorētiskās apmācības. Te gaidīts arī jebkurš cits interesents, kurš apsver iestāšanos Zemessardzē. Atbalsta punktā varēs noskaidrot visu šim nolūkam vajadzīgo informāciju un iesniegt arī dokumentus,” stāsta J. Ritenis. Plānots, ka pieņemšanas laiks būs pirmdienas pēcpusdiena un ceturtdienas pirmspusdiena.
Gaujienā, Trapenē ir,
Apē – mazāk
Jautāts, kāda pašlaik ir iedzīvotāju aktivitāte un Zemessardzes popularitāte, J. Ritenis to raksturo kā viļņveidīgu. “Tas atkarīgs no tā, cik cilvēki jūtas apdraudēti: jo vairāk, jo vairāk arī vēlas būt gatavs aizstāvēt sevi, ģimeni, savu zemi,” vērtē Zemessardzes pārstāvis. “Pēc Ukrainas krīzes interese par Zemessardzi ļoti pieauga, savukārt tagad, piecus gadus pēc šiem notikumiem, tā ir samazinājusies. Tāpēc mēs “ejam ārā” no bāzes tuvāk cilvēkiem un uzrunājam viņus, jo ne visi ir pietiekami informēti par iespēju iestāties šajā kustībā,” saka J. Ritenis.
Apes novadā aktīvākie zemessargi ir Gaujienā un Trapenē. Ape šajā ziņā ir mazāk aktīva. “Tieši tāpēc mēs esam šeit – lai aktivitāti rosinātu,” uzsver J. Ritenis. Viņš atgādina, ka Zemessardze ir izaicinājums ikvienam pilnveidot sevi, iegūstot jaunas zināšanas, organizēti un saturīgi pavadīt brīvo laiku, iepazīst jaunus domubiedrus, veicināt pašapziņas izaugsmi, kopīgi darbojoties vienotā komandā Latvijā un ārpus tās robežām.
Trapenes 15 zemessargi joprojām ierindā
“Ceru, ka Zemessardzes kustība ar laiku sasniegs tādus pašus apmērus kā deviņdesmitajos gados, kad pats tajā iesaistījos,” jautāts par prognozēm, teic J. Liberts.
Viņš atminas arī nesenāku pagātni, kad 2015. gadā, rekrutēšanai uzņemot apgriezienus, Trapene varēja lepoties ar nebijušu gadījumu, kad vienlaikus zvērestu nodeva 15 jaunie zemessargi. “Interesanti, ka es toreiz biju skeptiski noskaņots, vai daži puiši izturēs, taču gandrīz visi no viņiem dienestu turpina arī šodien un ir mainījušies uz pozitīvo pusi,” raksturo J. Liberts, aicinot interesentus izmantot šo Zemessardzes klātbūtnes iespēju Apē un varbūt kļūt par daļu no tās.
Zemessardzē uzņem, ja:
• esi Latvijas pilsonis/e,
• esi 18-55 gadus vecs,
• ieguvis pamatizglītību,
• neesi narkologa un psihiatra uzskaitē,
• neesi krimināli sodīts par noziedzīgu nodarījumu,
• neesi bijis PSRS vai kādas ārvalsts drošības dienesta darbinieks,
• neesi atvaļināts no dienesta par disciplīnas pārkāpumiem.
Ierodoties Zemessardzes bataljonā vai atbalsta punktā:
• līdzi jāņem pase,
• jāuzrāda kāds izglītību apliecinošs dokuments/dokumenti;
• jāraksta iesniegums par uzņemšanu Zemessardzē;
• saņemsiet apmaksātu norīkojumu iziet veselības pārbaudi (zemessargiem ir zemākas prasības attiecībā uz veselības stāvokli nekā profesionālā dienesta karavīriem).
