Hipotēku bankā uzsāktā pieteikumu pieņemšana nav mazinājusi bažas, kas saistītas ar zemes izpārdošanu ārzemniekiem. Lai gan pieteiktajiem kredītiem nepieciešamā summa jau pārsniedz paredzētos 10 miljonus latu, daudzi vēl tikai apsver šo iespēju un nezina, kā rīkoties.
Trūkst intereses vai iespēju?
Hipotēku bankas Alūksnes norēķinu grupas vadītāja Māra Kauliņa informē, ka no Alūksnes un Apes novadiem ir saņemti 8 pieteikumi lauksaimniecības zemes iegādes aizdevumiem. “Kopumā tas nav daudz. Acīmredzot šeit nav liela pieprasījuma pēc kredītiem zemes iegādei. Vairāki lauksaimnieki ir interesējušies par programmas aizdevumiem, taču pieteikumu pagaidām vairāk nav. Tiesa, pieteikumu skaits vien vēl neizsaka visu. Ne mazāk svarīgi, cik lielu summu vēlas saņemt un cik atbilstoši programmas nosacījumiem ir pieteikumi. Banka iesniegtos pieteikumus izvērtēs, bet lēmumus par aizdevumu piešķiršanu pieņems Lauku attīstības fonds,” skaidro M.Kauliņa. Iespējams, ka mūsu novados trūkst lauksaimniecībā izmantojamu zemju, ko varētu pirkt. Bet varbūt daļa platību ir jau pārdota, kad 2008.gadā lauksaimniekiem tika kreditēta zemes iegāde. Diemžēl valstī trūkst statistikas datu, cik hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiek nomāts un cik iegādājušies ārzemnieki.
Izlēmīgajiem – kā punkts
uz “i”
Alūksnes puses bioloģisko saimniecību īpašnieku sanāksmē, kurā piedalījās 29 zemnieki, tikai divi izrādīja interesi par iespēju saņemt kredītu zemes iegādei. Viņi ir interesējušies par šo programmu, taču pagaidām neviens nevar droši teikt, vai tā tiks izmantota. “Cilvēki ir saklausījušies, ka kredītiem paredzētie līdzekļi ir jau pieprasīti lielākā apjomā – 15 miljoni latu. Iespējams, tāpēc daudzi pat nemēģina prasīt kredītu. Savukārt tiem, kuri ir izlēmuši pirkt zemi, šī kreditēšanas programma ir kā punkts uz “i”. Tiesa, nākas arī secināt, ka saņemt aizdevumu nav nemaz tik vienkārši, kā šķiet pirmajā brīdī,” stāsta Jaunalūksnes un Malienas pagasta attīstības speciāliste Violeta Kļaviņa. Viņa norāda, ka kredītu var saņemt lauksaimniecībā izmantojamas zemes iegādei, taču zemes plānos tā reti ir atdalīta no krūmājiem vai meža. Tas nozīmē, ka pārdevējam šīs platības būtu jāatdala, bet par to ir jāmaksā. Tāpēc daudzus šis nosacījums neapmierina. Bagātāki pircēji, par kādiem uzskata ārzemniekus, uzņemas visu nokārtot. V.Kļaviņa nespēj atbildēt, vai kreditēšana ļaus samazināt Latvijas zemes izpārdošanu ārzemniekiem. “Iespējams, ka ažiotāža par šo programmu ir lielāka nekā interese iegādāties un pārdot zemi savējiem,” secina V.Kļaviņa.
Ārzemnieki sola maksāt vairāk
Liela daļa lauksaimniecībā izmantoto zemju tiek nomāta, taču šīs platības iegādāties ir problēmas. Nereti to īpašnieki dzīvo citur vai arī nevēlas pārdot. Tomēr kopumā zemes kreditēšanas programmu Trapenes pagasta zemnieku saimniecības “Niedrāji” īpašnieks Jānis Sēkliņš vērtē atzinīgi. “Vēl tiek dota iespēja ielēkt pēdējā tramvajā, ja ir saprātīgi pārdevēji. Tomēr nenoliedzami to darīt vajadzēja krietni agrāk,” saka zemnieks. Viņa saimniecībās lielas zemes platības nomā, tāpēc J.Sēkliņš labprāt tās iegādātos, saņemot kredītu. Taču sarunā ar vienu zemes īpašnieku tika saņemta atbilde, ka viņš nespēs samaksāt tik daudz, cik sola ārzemnieks.
Viens saimnieciskās darbības veicējs vai savstarpēji saistīti aizņēmēji var saņemt kredītu ne vairāk kā 100 000 latu. Aizdevumu piešķir lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei ražošanai un uz tās esošu būvju iegādei, ja to kadastrālā vērtība nepārsniedz 30 procentus no zemes kadastrālās vērtības. Pieteikumi jau saņemti par 15 miljoniem latu, tāpēc valdība sola meklēt papildu līdzekļus.
