Pārsteigums, neizpratne, šoks – tā varētu raksturot Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas, Alūksnes pilsētas tautas nama un tūrisma informācijas centra vadītāju sajūtas, iepazīstoties ar Alūksnes novada domes augusta sēdes papildu darba kārtību. Tur bija sagatavots lēmumprojekts par viņu vadīto iestāžu likvidāciju. Ne vārda par to, kas ar šo iestāžu pārziņā nodotajām funkcijām notiks pēc tam. Vien kuluāros dzirdētas sarunas par pilnīgi jaunas iestādes veidošanu, kas ietvertu sevī visu trīs darbību. Kaut gan lēmumprojekti neguva nepieciešamo balsu skaitu, lai tiktu iekļauti sēdes papildu darba kārtībā, kopš šī brīža pār iestādēm klājas neziņas ēna – kas notiks tālāk?
Nobāl citu priekšā
Kopš augusta domes sēdes pagājuši divi mēneši, taču lēmumprojektu radītā rezonanse joprojām nav norimusi. Līdzās tiešajiem darba pienākumiem iestāžu vadītājas strādājušas pie iespējamo problēmu noteikšanas, risinājumiem iestāžu darba uzlabošanā un konkrētas vīzijas izstrādes gadījumā, ja tiktu nolemts īstenot neoficiāli izskanējušo ieceri par kultūras aģentūras izveidi. Vienlaikus notikuši divi pieredzes apmaiņas braucieni uz Cēsīm un Balviem. Vienā nesen izveidota pašvaldības aģentūra „Cēsu kultūras un tūrisma aģentūra”, bet otrā darbojas Balvu pilsētas Kultūras centrs. Šo iestāžu apmeklējums ļāvis uzzināt, cik liels finansējums kultūras un tūrisma darba organizācijai tiek atvēlēts citos novados.
Tā, piemēram, pēc novadu reformas Cēsu novadu veido vairs tikai pilsēta un viens pagasts. Jaunajā aģentūrā apvienotas muzeja, tautas nama un tūrisma nozares. Atsevišķas štata vietas izveidotas grāmatvedim, juristam, lietvedim un citiem iestāžu darbā nepieciešamiem speciālistiem. Rezultātā, neskaitot muzeja nozarē strādājošos, Cēsu aģentūrā izveidotas 43 štata vietas. Alūksnes iestādēs kopā ar deviņiem tautas nama amatiermākslas kolektīvu vadītājiem tās ir 23. Būtiskas atšķirības pastāv arī iestādēm piešķirtajā finansējumā. Ja Alūksnes novadā Kultūras un sporta nodaļas, tautas nama un tūrisma informācijas centra darbam šim gadam piešķirti apmēram 165 tūkstoši latu, tad Cēsu pašvaldības aģentūras gada budžetu veido par 200 tūkstošiem latu vairāk.
Bez jauniem štatiem neiztikt
Ar citos novados gūto pieredzi iestāžu vadītājas iepazīstināja septembra izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdē. Pēc tajā notikušās diskusijas par kultūras darba modeli novadā izdots rīkojums izveidot darba grupu. Tās uzdevums – strādāt pie iespējamā kultūras aģentūras modeļa, nosakot, kādā veidā tā uzlabotu kultūras dzīvi novadā, cik daudz līdzekļu aģentūras izveide prasītu un ko no šiem uzlabojumiem iespējams veikt, turpinot strādāt tagadējā struktūrā. Pēc gandrīz mēnesi ilgas prāta vētras darba grupa nākusi klajā ar secinājumu: šībrīža ekonomiskajā situācijā efektīvāk būtu plānot darba uzlabošanu saskaņā ar pašreizējām iestādēm un nodaļu, ņemot vērā novada domes izvirzītos mērķus un uzdevumus.
Tā kā no visām trīs iestādēm tikai tautas nams darbojas pilsētas robežās, aģentūru būtu nepieciešams veidot novada mērogā. Tādā gadījumā tajā būtu jāiekļauj arī Alūksnes muzejs. Jaunajai iestādei no Kultūras un sporta nodaļas būtu jāpārņem metodiskā darba funkcijas. Ņemot vērā, ka katrai apvienotajai iestādei ir atšķirīgas funkcijas un sava normatīvā bāze, tām kā aģentūras struktūrvienībām būtu nepieciešams savs vadītājs. Lai darbs ritētu efektīvi un kvalitatīvi, aģentūras izveides gadījumā nāktos izveidot jaunas štata vietas, jo uz pašreizējo bāzes tās darbība nav iespējama. Tas vieš pārliecību, ka daudz vairāk un ar mazākiem līdzekļiem var paveikt tagadējā struktūrā, piestrādājot vienīgi pie katras iestādes darba uzlabošanas un savstarpējās sadarbības.
Izvairās no atbildības
Darba grupas prezentāciju izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas deputāti pieņēma zināšanai. Tiesa, pārliecību, ka vismaz tuvākajā laikā līdzīgi lēmumprojekti uz domes sēdēm vairs netiks virzīti, tas nevieš. Joprojām neatbildēts palicis jautājums, kāds bijis lēmumprojektu virzītāju redzējums: kādas problēmas viņi saskata kultūras un tūrisma jomā, kā tās iecerēts atrisināt, likvidējot iestādes, un kāds varētu būt iespējamās aģentūras modelis? Līdz pat šim brīdim iegūt atbildes uz minētajiem jautājumiem liegusi neziņa par lēmumprojektu virzītājiem. Lai gan iestāžu vadītāji runājuši ar vairākiem deputātiem, neviens neuzņemas atbildību, liekot turpināt mocīties neziņā – kas īsti jāuzlabo kultūras jomā un kā tas, viņuprāt, panākams?
Vēršoties pie Alūksnes novada domes priekšsēdētāja Aivara Fomina, kura pārziņā ir veidot domes sēžu darba kārtību, lēmumprojektu autori netiek atklāti. “Tam vairs nav nozīmes,” viņš lakoniski teic. Augusta domes sēdē par katra lēmumprojekta iekļaušanu papildu darba kārtībā tika balsots atsevišķi. Pirmais deputātu rokās nonāca lēmumprojekts par Kultūras un sporta nodaļas likvidāciju. Par tā iekļaušanu papildu darba kārtībā balsoja septiņi deputāti: Jānis Nīkrencis (“Saskaņas centrs”), Ainars Melders un Ēriks Mediss (““Tēvzemei un brīvībai”/ LNNK”), kā arī Dzintars Adlers, Verners Kalējs, Andis Zariņš un Askolds Zelmenis (“Sabiedrība citai politikai”). Pārējo divu lēmumprojektu gadījumā neviens vairs nebalsoja “par”.
Saskata līdzekļu ekonomiju
Vēršoties pie minēto sarakstu līderiem, A.Melders pilnībā noliedz savu saistību ar tapušajiem lēmumprojektiem. J.Nīkrencis min sevi un vairākus savus biedrus, ikvienam no tiem priekšā piekabinot “varētu būt”. Savukārt Dz.Adlers pārmet lēmumprojektu virzītāju meklēšanu, nevis cenšanos saprast lietas būtību. Tādēļ ikvienam no šiem deputātiem tika lūgts paust savu redzējumu, kādas problēmas tiek saskatītas minētajās jomās un kā, viņuprāt, tās būtu bijis iespējams atrisināt ar iestāžu likvidāciju.
Uz to Dz.Adlers vairākkārt norāda: iecere nav bijusi iestāžu likvidācija, bet gan reorganizācija. “Uz šo sēdi bija jābūt sagatavotiem dokumentiem par reorganizāciju,” viņš uzsver, paužot neizpratni, kāpēc tādu nav. Galvenais mērķis, ko ar to gribēts panākt, ir līdzekļu ekonomija, kā arī efektīvāka sadarbība šo jomu starpā. “Katrā šajā nodaļā vai iestādē ir pa vienam vadītājam,” saka Dz.Adlers. “Manā uzņēmumā nebūtu trīs vadītāji. Es uztaisītu vienu iestādi ar vienu vadītāju un padotajiem. Katram būtu konkrēti pienākumi savā darbā.” Minot Cēsu pašvaldības aģentūras apmērus uz teritorijas ziņā mazākiem mērogiem, viņš to uzskata par nepieņemamu. “Mums te nav ne naftas, ne nopietnas ražošanas. Mēs tik grezni nevaram dzīvot,” uzsver deputāts.
Cīnās amatu dēļ
J.Nīkrencis pagaidām nav iepazinies ar darba grupas izvērtējumu, taču pauž gatavību jaunām diskusijām un priekšlikumiem. “Varbūt var pamainīt vai uzlabot šo te pašu modeli. Es neesmu galīgi pret to – o, tikai kultūras centrs un nekas cits. Varbūt visu var panākt, pārdalot kaut kādus pienākumus vai citādāk izveidojot šo modeli,” saka J.Nīkrencis. Savukārt A.Melders, kurš piedalījies darba grupas prezentācijā, pret to ir noskaņots negatīvi. “Tur nebija neviena konstruktīva risinājuma. Tur vienkārši bija mēģināts izdarīt visu, lai viņu neveidotu,” viņš sniedz savu vērtējumu.
Jautāti, kāpēc visus šos jautājumus nav bijis iespējams pārrunāt vēl pirms lēmumprojektu parādīšanās, neviens deputāts neuzskata, ka būtu rīkojušies nepareizi. “Cilvēkiem ir jāsaprot, ka, ja kaut ko reformē, tad kaut kas dzīvē noteikti neapmierina,” saka A.Melders. Savukārt Dz.Adlers uzskata, ka, ejot šādu ceļu, pat labām iecerēm nākas saskarties ar neskaitāmiem šķēršļiem. “Strādājot pašvaldībā, esmu pamanījis, ka svarīga nav ideja. Visi cīnās par darba vietām. Tiklīdz kaut kas skar personālijas, viss tiek pagriezts – arī presē – kājām gaisā,” viņš saka. Deputāts pauž pārliecību, ka tieši cīņa par augstiem amatiem ir iemesls lēmumprojektu radītajai rezonansei, nevis rūpes par darba kvalitāti un efektivitāti.
Ar visu trīs deputātu pilnajām intervijām, kā arī darba grupas izstrādātajiem priekšlikumiem var iepazīties portālā “www.aluksniesiem.lv”.
