Labklājības ministrijas Farmācijas departamentā izstrādāti aptieku izvietojuma kritēriji, kas liedz jaunu aptieku atvēršanu vairākās Latvijas pilsētās.
Labklājības ministrijas Farmācijas departamentā izstrādāti aptieku izvietojuma kritēriji, kas liedz jaunu aptieku atvēršanu vairākās Latvijas pilsētās. Rīgā to esot divas reizes vairāk nekā nepieciešams. Kritēriji paredz, ka aptieku skaits pilsētā tiek rēķināts, iedzīvotāju skaitam pievienojot koeficientu un dalot ar noteikto minimālo iedzīvotāju skaitu – 2000 uz vienu aptieku. Alūksnē pagaidām nebūtu jāuztraucas, bet pagastos, kur nav ne aptieku, ne 2000 iedzīvotāju, nebūs cerību iegādāties zāles.
Ik pa laikam likumdevēji sacer kaut ko tādu, par ko pēc tam nākas taisnoties, grozīt un labot. Raidījumā “Savādi gan” par to saka: “Gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr.” Pierimušas diskusijas par zāļu pārdošanu pret receptēm. Tālredzīgi ļaudis savos zāļu skapīšos ir sapirkuši visu iespējamo pret sāpēm, caureju, sirds vainām, asinspiedienu un klepu tuvākajiem pāris gadiem. Kam krājumu nav, izjūt neērtības, jo biežāk jādodas pie ārsta, lai saņemtu recepti zālēm. Lai gan vairums iedzīvotāju lieto zāles tikai tad, kad tas nepieciešams, protams, ir arī citādi gadījumi. Tāpēc šo likumdevēju rīcību var pamatot, kaut gan daudzi joprojām atzīst, ka tā bija ģimenes ārstu lobēšana.
Aptiekāri ir pret, bet farmaceiti atbalsta aptieku skaita ierobežošanu. Latvijas Aptieku asociācijas prezidents Guntis Belēvičs norāda, ka jaunizstrādātie kritēriji ir pretrunā ar konkurences likumu. Latvijas Farmaceitu biedrības prezidents Aigars Ēniņš iebilst, jo, viņaprāt, viena no divām aptiekām 2 000 iedzīvotājiem agri vai vēlu bankrotēs. Jautājums tikai, kāpēc Labklājības ministrijas Farmācijas departamentā par to vajadzētu uztraukties. Tāpēc ir brīvais tirgus un konkurence, lai izdzīvotu tie, kas piedāvā labākas preces un pakalpojumus. Varbūt ienāks prātā noteikt, ka arī veikalu nevar atvērt 500 metru rādiusā pilsētā un piecu kilometru rādiusā no jau funkcionējošas tirdzniecības vietas?
