Turpinās no 19.marta “Manam vectēvam bija balta gara bārda un viņš izskatījās pēc Dieviņa – kā pasaku grāmatā.
Turpinās no 19.marta
“Manam vectēvam bija balta gara bārda un viņš izskatījās pēc Dieviņa – kā pasaku grāmatā.
Uz manu deviņu gadu jubileju vectēvs no savas bārdas apakšas izņēma dāvanu – sunīti. Tas bija balts, mazs kucēns ar priekšautiņu priekšā. Nosaucām to par Tosku. Es biju priecīga par dāvanu, jo tas bija mans pirmais īpašums. Lai cik dīvaini un neparasti tas bija, mēs ēdam no viena šķīvja. Tēvs, redzot tādu darbošanos, neļāva sēdēt pie galda. Tomēr tas mums nelikās šķērslis, mēs dabūjām citu vietu, kur paēst. Vislielākā spēļu draudzene bija mana māsa Dzidra. Mūsu spēļulietas bija lelles un dzīvnieki kūtī, mums nekad nebija garlaicīgi. Dzīvniekiem devām vārdus: gailis bija Peksis, auns – Juzis. Vecākā māsa Nellija jau tēloja “dāmu” un turējās no mums pa gabalu, jo viņai ļoti patika rokdarbi un grāmatas.
Nomira mans vectēvs. Vecmamma pārcēlās pie mums uz Alūksni. Lauku mājās ielika rentnieku, tā arī beidzās jaukās dienas šajās mājās.
Alūksnē mums neklājās viegli. Ģimenē bijām seši cilvēki, iztikt ar vienu tēva algu bija grūti. Lai varētu izdzīvot, tēvs pārcēlās strādāt uz Beju.
Laukos policistam bija lielāka alga, deva arī zemi. Dzīvoklis un malka bija par brīvu, un, ja turēja zirgu, maksāja vēl 20 latus. Drīz vien mēs jau dzīvojām Bejas pagasta Matisenē. Skaistā divstāvu ēkā, otrajā stāvā bija mūsu četristabu dzīvoklis. Blakus atradās pienotava un veikals. Lejas stāvā bija aptieka, kura piederēja Rulūnam, viņa sieva bija itāliete, bijusī baletdejotāja. Viņiem nebija bērnu, tāpēc mēs vienmēr tur bijām gaidītas un lutinātas. Uz visiem svētkiem mēs saņēmām ne dārgas, bet izmeklēti skaistas dāvanas. Mēs, bērni, garus vakarus sēdējām pie Rulūnkundzes un klausījāmies stāstus par viņas pasaules ceļojumiem. Tas bija tik skaisti! Viņa mums rādīja krāšņos baleta tērpus un kurpītes.
Dzīvojot Matisenē, es jutos patiešām brīva, jo man bija atļauts viss. Tur pavadītie gadi bija visskaistākie.
Manai mammai, Jaunlaicenes muižas moderes meitai, ļoti patika gatavot dažādus ēdienus, viņai tas arī ļoti labi padevās. Tā kā Matisenē augstā līmenī ritēja sabiedriskā dzīve, arī mana mamma piedalījās.
Turpmāk vēl
