Turpinās no 26.maija. “Kad Jeņisejas upē ledus bija izgājis, atbrauca pirmais kuģis. Tad nezin kāpēc salasīja visus Karēlijas somus, kuri bija palikuši dzīvi, un aizveda. Mūs sūtīja arī uz zveju, uz Jeņisejas upes otru krastu.
Turpinās no 26.maija.
“Kad Jeņisejas upē ledus bija izgājis, atbrauca pirmais kuģis. Tad nezin kāpēc salasīja visus Karēlijas somus, kuri bija palikuši dzīvi, un aizveda.
Mūs sūtīja arī uz zveju, uz Jeņisejas upes otru krastu. Upe tajā vietā bija ļoti plata. Uzslēja teltis, tur mēs arī dzīvojām. Vācietis mums bija par brigadieri. Mūsu zvejnieku brigāde sastāvēja no pieciem cilvēkiem, Paulim Kliesbergam bija 12 gadu, ebrejam Felhūnam – 15, man – 17, un vēl divas pavecākas vācietes. Parasti bija tā – viens bija pie stūres un četri – pie airiem, kad ar tīkliem un lomu piebraucām pie krasta, brigadieris mūs sagaidīja. Tika noskaitītas zivtiņas katram, ko uzlikt uz pannas. Bijām jau iemanījušies ēst arī svaigas, jo zivis upē bija treknas, un, ja vēl bija sāls klāt, tad bija labi. Tā arī mēs remdējām savu badu.
