Nu jau bijusī kultūras ministre Helēna Demakova kā savu pēcteci labprāt redzētu aktieri un uzņēmēju Juri Žagaru. Viņš par savu kandidēšanu nav pārliecināts.
.Žagars uzskata, ka pašlaik kultūras ministra amatam nepieciešams vadītājs ar plašām ekonomiskajām un juridiskajām zināšanām, raksta “Diena”. Viņa kompetence šajos jautājumos nav tik augsta, cik vajadzētu, šādus apsvērumus J.Žagars īsā sarunā izklāstījis Tautas partijas vadītājam Marekam Segliņam.
Kultūras ministra kandidāts varētu tapt zināms nākamnedēļ, kad koalīcijas partijas sāks apkopot viedokļus par varbūtējām izmaiņām ministriju struktūrā un skaitā. Pēdējās partiju sarunas liecina, ka Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija varētu saglabāt katra savu patstāvību, lai arī viens no premjera Ivara Godmaņa piedāvājumiem paredz to apvienošanu.
M. Segliņš atzinis, ka svarīgs būšot partijas biedra Raimonda Paula viedoklis par J.Žagaru kā ministra kandidātu. R.Pauls atzinis, ka pazīst J.Žagaru, bet viņa nominēšana esot negaidīta. “Man arī ne sevišķi patīk, ka tagad Demakova teiks, kas ir jāliek viņas vietā. Un tā jocīgi sanāk – viens brālis būs Operas direktors [Andrejs Žagars], otrs vadīs Kultūras ministriju,” saka R.Pauls. Pēc viņa domām, nākamo ministru vajadzētu izvēlēties ļoti rūpīgi, ņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, “ieņemt šo amatu tagad nekāda laime jau nav”.
H.Demakova, iesakot J.Žagaru ministra amatam, norādījusi, ka viņš ir Žagarkalna slēpošanas trases īpašnieks, Cēsu Mākslas festivāla dibinātājs un vadītājs, Cēsu pilsētas domnieks un jau vairākus mēnešus viņas padomnieks.
J.Žagars bija viens no aktīvākajiem protesta mītiņa organizētājiem 2007. gada 3. novembrī Doma laukumā, kad tika pieprasīta Saeimas atlaišana un ekspremjera Aigara Kalvīša demisija.
