Alūksnē tikās Valkas, Balvu un Alūksnes rajona pašvaldību vadītāji un sociālie darbinieki, kas pārrunāja sociālās politikas galvenās attīstības tendences un prioritātes.
Alūksnē tikās Valkas, Balvu un Alūksnes rajona pašvaldību vadītāji un sociālie darbinieki, kas pārrunāja sociālās politikas galvenās attīstības tendences un prioritātes. Reģionālā semināra dalībniekus informēja par sociālo pakalpojumu un palīdzību pamatnostādnēm, kādas paredz likuma projekts.
“Veidojot valsts politiku sociālajā palīdzībā, jāņem vērā katra cilvēka individuālās vajadzības. Sociālos pakalpojumus var piedāvāt, bet cilvēks pats nosaka, vai viņam tie ir vajadzīgi. Svarīgi ir veicināt katra līdzdalību palīdzības procesā, jo saņēmējam ir pienākums rūpēties par savas dzīves uzlabošanu, lai viņš vienmēr nebūtu atkarīgs no tās,” laikrakstam stāsta Alūksnes rajona padomes galvenā speciāliste sociālās palīdzības jautājumos Vija Vārtukapteine.
Valstī turpinās labklājības sistēmas reforma. Tajā paredzēts attīstīt alternatīvo aprūpi, tas nozīmē – mājās vai aizbildņu dzīvesvietās. “Ir prasība izlīdzināt sociālās palīdzības pakalpojumus, lai tie nebūtu atšķirīgi Rīgā un provincē. Rajonos situācija ir līdzīga. Valkas pusē ir vairāk attīstīta veco ļaužu alternatīvā aprūpe,” norāda V.Vārtukapteine. Saeimas komisijās apspriež likumprojektu par garantēto minimālo ienākumu noteikšanu. Pētījumi valstī liecina, ka vismazāk ienākumu ir ģimenēs ar bērniem, bet sociālo palīdzību vairāk saņem pensionāri. “Tas nozīmē, ka daudzi bērni dzīvo trūcīgos apstākļos. Un trūcīgās ģimenes atražo trūcīgos. Ir jādod iespēja uzlabot situāciju, tāpēc GMI saņems tie, kam ienākumi ir mazāki par 21 latu katram ģimenes loceklim,” uzsver V.Vārtukapteine.
Ir izstrādāts likuma projekts par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību. Atšķirībā no iepriekšējiem likumiem tas nosaka, ka sociālo palīdzību var saņemt tikai trūcīgie, bet sociālos pakalpojumus un rehabilitāciju – jebkurš iedzīvotājs, kam tā ir nepieciešama, bet par to ir jāmaksā.
