Maijs Latvijas vēsturē ir tikpat nozīmīgs kā novembris. Jo 18. novembrī ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena, bet 4. maijā – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena.
Latvijas otrā dzimšanas diena – arī tā dēvē 4. maiju. Šķiet, tas bija vēl pavisam nesen, kad 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākajā Padomē tika pieņemta deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Par to nobalsoja 138 Augstākās Padomes deputāti. Balsojumam sekoja gan cilvēku simti klātienē pie Augstākās padomes, gan arī neklātienē pie saviem radioaparātiem. Tāpat kā savulaik, klausoties Radošo Savienību plēnumu 1988. gada 1. un 2. jūnijā, Tautas manifestāciju tā paša gada 7. oktobrī Mežaparkā, kad šķita svarīgi tvert katru sacīto vārdu, kas tolaik līdzinājās svaiga gaisa malkam. Jo bija sākusies latviešu tautas trešā Atmoda.
Tagad šķiet svarīgi, ka ir būts klāt šajos notikumos – kopā ar toreizējiem avīzes kolēģiem, sadodoties rokās, stāvēt Baltijas ceļā, un, ieklausoties klusumā, sajust to vārdos grūti aprakstāmo enerģiju, ko deva šī cilvēku kopā būšana. Vai jau pēc 1990. gada 4. maija tā paša gada vasarā piedaloties XX Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos, kuros pirmo reizi satikās latvieši no visas pasaules… Vai 1991. gada janvārī līdzpārdzīvojot dramatiskajiem notikumiem janvāra barikāžu dienās, kad pirmo reizi bija sajūta, ka notikumu gaita var kļūt nekontrolējama.
Atskatoties uz tā laika notikumiem, šķiet, ka pagājusi jau vesela mūžība, jo tagad dzīvojam pavisam citā realitātē. “Kaut pastalās, bet brīvi!”. Tāds bija viens no populārākajiem Atmodas laika saukļiem. Taču izrādās, ka ar pastalām vien nepietiek… Un neviens taču nezināja, kāda būs šī jaunā brīvā Latvija, jo viss bija jāsāk no jauna. Kādu Latviju paši esam veidojuši, tādā arī dzīvojam. Dažkārt iedomājos, kāda būtu dzīve mūsu valstī, ja nebūtu 50 okupācijas gadu, kas atstājuši pēdas mūsu domāšanā… Un ir tik pretrunīgas sajūtas, tagad jau vēsturiskajās fotogrāfijās par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju balsojošo deputātu vidū ieraugot savu kursa biedru, kura kartīte pēc VDK dokumentu publiskošanas ir izvilkta no “čekas maisiem”…
Un tomēr – 4. maija priekšvakarā gribas vēlēt Latvijai daudz laimes tās otrajā dzimšanas dienā! Jo tā ir mūsu valsts, kurā mēs dzīvojam, strādājam, priecājamies, skumstam, kuru mīlam. Jo Latvija mums visiem ir viena!
