Kāda skolēnu grupa 12.maijā devās ekskursijā uz Rīgu. Braucēju bija daudz, un lielais autobuss bija pilns.
Kāda skolēnu grupa 12.maijā devās ekskursijā uz Rīgu. Braucēju bija daudz, un lielais autobuss bija pilns.
Pirmais mūsu pieturas punkts bija restorāns “Lido”, kur mūs laipni sagaidīja Mētras kundze ar gidu Aivaru. Kā viņš pats teica – lai saucot viņu par Aivaronkuli. Tad viņš mūs aizveda uz rezervētajām vietām, kur gaidīja glīti saklāti galdiņi. Pusdienas tiešām bija lieliskas.
Pēc restorāna apmeklējuma braucām uz zoodārzu, kur mums klājās ne mazāk interesanti. Lai gan visi jau bijām bijuši zoodārzā, taču nekad nevar apnikt priecāties par dzīvnieciņiem, kukainīšiem un citām dzīvajām radībiņām. Zoodārzā redzētais uz mani atstāja tiešām lielu iespaidu, un pat sapnī redzēju pelēku klaburčūsku… Brr! Zoodārza apmeklējums bija to vērts!
Tad gids mūs aizveda, kā viņš teica, uz Rīgā nesen uzcelto ēku (2001.gads) – Saules akmeni. Tagad tā ir “Hansabankas” mītne. Ļoti iespaidīgs skats bija uz Rīgu no 25. stāva loga. Pasakaini… Pēc tam atkal tā kutelīgā sajūta vēderā, braucot ar liftu uz 1.stāvu.
Laiks gāja, un pamazām tuvojās vakarpuse. Mums bija laiks doties uz Nacionālo operu. Tur mēs pavadījām trīs neatkārtojamas stundas, skatoties baletu “Dons Kihots”. Baletu laikam var skatīties jebkad, pat skumjā brīdī, jo izrādes dalībnieku graciozās un vieglās kustības ļauj sirdij priecāties, nedomājot ne par ko. Iepriecina spīgulīšiem un mežģīnēm rotātie tērpi. Balets visiem ļoti patika, un varbūt kādam tā bija pirmā reize, kad devās uz kādu izrādi Nacionālajā operā, kura ir līdzīga pilij.
Tad atvadījāmies no Aivaronkuļa un Mētras kundzes un devāmies uz māju pusi, pa ceļam iegriežoties “Alfā”.
Liels paldies skolotājiem, kas bija ar mums, kā arī – pats lielākais paldies ekskursijas organizatoriem. Šī ekskursija bija izdevusies! Paldies!
