Saka, ka vēstulēs varot pateikt vairāk, nekā skatoties acīs. Ka internetā varot atklāties vairāk nekā klātienē – satiekoties uz ielas, mājās, darbā.
Saka, ka vēstulēs varot pateikt vairāk, nekā skatoties acīs. Ka internetā varot atklāties vairāk nekā klātienē – satiekoties uz ielas, mājās, darbā. Esmu dzirdējusi, ka pat ļoti tuvi cilvēki mīļākos vārdus pasaka viens otram nevis blakus esot, bet tieši ar datora vai mobilā telefona īsziņu palīdzību.
To, ka esam informācijas tehnoloģiju sabiedrība, pierāda kaut vai pēdējā laika “bums”, varbūt pat fenomens, kas skāris gan vairāk gados jaunāko Latvijas daļu – interneta portāls “draugiem.lv”. Šobrīd tajā reģistrējušies gandrīz 200 000 cilvēku. Diezgan iespaidīgi, ņemot vērā, ka ik dienas to apmeklē tūkstošiem cilvēku. Bet kādēļ apmeklē? Lai nelielās bildītēs redzētu paši sevi, savus draugus, draugu draugus un paziņas. Uzrakstītu tiem nelielas, īsziņu veida vēstulītes. Vārdu sakot – kontaktētos, komunicētu, draudzētos. Daudzi atzīst, ka ar šo portālu “saslimuši”. Varbūt pat nedaudz komiski, jo tajā par draugiem var uzaicināt arī tādus, kurus ikdienā tikai pasveicina un tiem uzsmaida. Internetā tā tiek dēvēta par draudzību, starp šiem cilvēkiem vairāk vai mazāk notiek sarakste un domu apmaiņa. Ja tā notiek, tātad ir nepieciešama.
Veidojoties internetam, radās bieds, ka cilvēks sēdēs viens savā alā, atslēgsies no sabiedrības un reālu komunikāciju aizvietos ar virtuālo. Lai kā mēs gribētu cilvēku pielīdzināt fantastisko filmu šausmām un vīzijām, cilvēks ir un paliek dzīva būtne. Ja viņš iepazīs cilvēku internetā, viņš vēlēsies tikties arī dzīvē, jo ir vērtības, kuras internetā nepārraidīt – kaut vai vienkāršu, mīļu un cilvēcisku pieskārienu. Jāatzīst, ka internets veidojis arī cilvēku, kas krasi maina savu identitāti, kas var slēpt savu īsto vārdu. To visbiežāk cilvēki izmanto, izsakot viedokli un rakstot komentārus. Cilvēki internetā daudz melo par sevi.
Interneta komunikācijā palielinās iespējas. Rodas cita izpratne par laiku un telpu. Cilvēkiem ir mainījusies sapratne par tuvumu un tālumu. Internets ir nodrošinājis citu sasniedzamību un ātrumu. Ja kādreiz runāja, cik dienās Krišjānis Barons no Tērbatas kājām atnācis līdz Rīgai, tad tagad rēķina, kā dažās stundās sasniegt citu kontinentu. Pārmaiņas kultūrās un sabiedrībā ir notikušas visu laiku, tikai tās ir bijušas krietni gausākas nekā tās, ko esam pieredzējuši pēdējo gadu laikā. Tādēļ arī rodas šī cilvēcīgā sajūta, ka viss ir tik ātri aizejošs.
Tas, cik ātri šobrīd varam nosūtīt informāciju, izmainījis arī priekšstatu par dzīves ātrumu. Rodas priekšstats, ka dzīve ir ļoti piesātināta, ka dzīvojam ātri. Tādēļ arī šis teiciens: “Man vairs nekam nav laika.” Lai cik sāpīgi, nav arī laika draugiem. Varbūt tādēļ rodas fenomens – internetā ir gandrīz 100 draugu, bet laika viņus satikt – nav. Vien pa retam uzrakstīt īsu ziņu – atgādināt, ka dzīvo.
