Pirmā kapitālistiskā valsts, ko apceļoju, ir Austrija. Tās atklāšana ir ilgstošs pasākums, ko var salīdzināt ar sīpola mizošanu, kur trešā vai ceturtā kārta vēl nebūt nav pēdējā.
Pirmā kapitālistiskā valsts, ko apceļoju, ir Austrija. Tās atklāšana ir ilgstošs pasākums, ko var salīdzināt ar sīpola mizošanu, kur trešā vai ceturtā kārta vēl nebūt nav pēdējā.
Austrijā ir gan mežonīga daba, gan rūpīgi koptas pilsētas un Alpu kalnu ciematiņi ar ziedu un zaļumu ieskautiem namiņiem. Austrieši ir nopietni un čakli cilvēki. Arī valsts vēsture bijusi ļoti interesanta.
Gide daudz stāstīja par šo zemi. Viņa tur dzīvojusi piecus gadus, nu atgriezusies Latvijā, bet papildus tiešajam darbam strādā par gidi.
Maršrutā bija iekļautas, šķiet, pašas interesantākās vietas: Prāga, Vīne, Zalcburga, Insbruka, Grosgloknera Alpu ceļš, Fillaha un Grāca.
18.gadsimtā Vīne ir kultūras centrs
Senāk Austrijas teritoriju apdzīvojuši ķelti. Apmēram 15.gadā pirms Kristus teritoriju uz dienvidiem no Donavas ieņēma romieši. Ieceļoja ģermāņi, slāvi un citas tautas. Austrija tika iekļauta Franku valstī. 803.gadā Kārļa Lielā valdīšanas laikā – Ostmarka (austrumu robežvalsts). 1156.gadā – hercogiste vācu – romiešu impērijā.
1276.gadā valsti iekaro Rūdolfs Hābsburgs. Austrija kļūst par Hābsburgu dinastijas (vācu – romiešu impērijas valdnieki kopš 1452.gada) centrālo zemi. Pēc precībām un mantojuma iegūšanas Hābsburgu vara paplašinās. Vislielākā tā ir pēc Nīderlandes, Burgundijas, Spānijas un Amerikas koloniju pakļaušanas Kārļa V (imperators kopš 1519.gada) laikā. 1556.gadā valsts tiek sadalīta spāņu un austriešu daļā. Austrija kļūst par Dienvidaustrumeiropas bastionu cīņā pret turkiem. 1683.gadā turki pie Vīnes tiek atvairīti. Austrijai tiek pievienota gandrīz visa Ungārija un daļa Balkānu.
Ziedulaiki ir 18.gadsimtā – Marijas Terēzijas valdīšanas laikā. Vīne kļūst kultūras centrs. Sadalot Poliju, tiek pievienoti apgabali ziemeļos. Napoleona karu laikā – sakāve, tad izirst vācu – romiešu impērija. 1806.gadā Austrija kļūst ķeizariste. 1848.gadā Vīnē tiek apspiests dumpis. Francis Jozefs kļūst ķeizars, kura valdīšanas laikā notiek dažas reformas.
Serbija tiek uzskatīta par vainīgu Austrijas troņmantinieka nogalināšanā Sarajevā 1914.gadā. Austrija (ar Vācijas atbalstu) piesaka karu Serbijai, kuru atbalsta krievi. Sākas 1. pasaules karš. Seko sakāve karā un monarhijas krišana. Austrija atdod plašas teritorijas. Izveidojas jaunas valstis: Čehoslovākija, Ungārija, Dienvidslāvija. Pārējā Austrijas daļa, kurā runā vācu valodā, 1918.gadā kļūst par republiku. Krievu karaspēks Austrijā ieiet 1945.gadā. Līdz 1955.gadam valsts ir sadalīta četrās okupācijas zonās, tad tiek parakstīts līgums par pilnīgu suverenitāti. Austrija pasludina pastāvīgu neitralitāti. Kopš 1960.gada tā ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) dalībvalsts, kopš 1995.gada ir Eiropas Savienībā (pēc tautas nobalsošanas).
Vara jumti Prāgu tina zeltainā nokrāsā
Zelta Prāga – vārdi, kas tik bieži skan no ceļotāju mutēm, kuri kaut reizi ir redzējuši šo pilsētu. Varbūt tas saistīts ar “Zelta rudeni”, varbūt ar čehu karaļu bagātību, varbūt – zeltkaļu ieliņu, varbūt ar to, ka senatnē spožie vara jumti saules staros pilsētu ietinuši zeltainā nokrāsā. Mēs apbrīnojām Kārļa tiltu, kas kalpo jau 6.gadsimtu un ar izturības noslēpumu ir apbrīnas vērts, Svētā Vita katedrāli – dižu gotikas celtni, kas kopā ar karaļa pils kompleksu veido vienotu ansambli un iezīmē Prāgai raksturīgo pilsētas siluetu.
Redzējām burvīgo Zelta ieliņu, kurā savulaik viltīgus atklājumus veica alķīmiķi un zeltkaļi. Aplūkojām unikālo Vecā rātsnama pulksteni, kurš ik dienas muzikāli atgādina par laika steidzīgo plūdumu. Redzējām Mocarta, Bēthovena, Smetanas un Dvoržāka piemiņas vietas, kuri katrs citādāk dievināja Prāgu, un Šveika krodziņus, kuri nosaukumu ieguvuši tāpēc, ka rakstnieks Jaroslavs Hašeks, klausoties pasaules kara veterānu piedzīvojumiem bagātos nostāstus, arī pats labprāt nobaudījis kādu kausu alus.
Nav neviena simetriskas formas nama
Vīnē veicām ekskursiju pa pilsētu ar autobusu, gide mūs iepazīstināja ar daudziem apskates cienīgiem objektiem. Atrodoties Eiropas politiskajā un ģeogrāfiskajā sirdī, Vīni kopš seniem laikiem ietekmējuši daudzi faktori, padarot to par neaizmirstamu pilsētu.
Pastaigas pa šo pilsētu ļāva saprast, ka Vīnes atklāšana ir ilgstošs pasākums. Pastaigu sākām ar Bulvāru loku, kurš apvij Vīnes vecpilsētu, uz tā atrodas gan Vīnes rātsnams, gan parlamenta ēka, arī bijusī Hābsburgu ziemas rezidence Hofburga, daudzi parki, ķeizaru kapenes, slavenā Vīnes opera – Austrijas un Vīnes mūzikas simbols. Vīnes sirds ir Sv.Stefana katedrāle, Mākslas vēstures muzejs, Svētā Kārļa baznīca.
Vīnē organiski sadzīvo dažādu laikmetu arhitektūra un māksla. Vīnes muzejos izvietotas pasaulslavenu mākslinieku darbu kolekcijas, pilsētas centru veido ieliņu labirinti un grezni nami. Arī mūsdienu arhitektūras īpatņa F.Hundertvasera celtais māju kvartāls. Tajā neatrast nevienu simetriskas formas namu. Viņš bija slavens akadēmijas mākslinieks un profesors, kas noliedza ģeometrisku neizteiksmību un liekās līnijas arhitektūrā. Vīnes Municipalitātes ēkā, kuru viņš pabeidza 1985.gadā, centās iemiesot visas savas idejas stilā un ekoloģijā. Uz namu jumtiem un balkoniem aug koki un zāle.
Vakaru baudījām vīndaru ciematiņā pie Vīnes – Grincingā. Grincingas krodziņā bieži viesojušies komponisti Štrauss un Šūberts.
Gleznainā ciemata centra daļa dibināta jau 16.gadsimtā, kad saskaņā ar senu privilēģiju vīnogu audzētāji un vācēji varēja vīnu piedāvāt tiem, kas vēlas to baudīt vai pirkt uz vietas, sevišķi, ja runa iet par “Heuriger” jauno vīnu, kura vecums ir līdz vienam gadam. Virs vairāku vīndaru māju durvīm redzējām piespraustus priežu zariņus, tas nozīmē, ka šajās mājās var nopirkt vai nogaršot tieši vietējo darināto vīnu.
Nākamajā dienā devāmies uz karaļu Hābsburgu vasaras rezidenci – Šēnbrukas pili ar unikālu rokoko interjeru un franču baroka dārzu. Pils apskate ilga vairākas stundas.
Austrijas ķeizari pili dēvēja par “veco, labo laiku” simbolu. Turki Šēnbrukas pili sagrāva līdz pamatiem 1683.gadā. Kad vēlāk pili atjaunoja, tā greznībā pārspēja Versaļas pili Parīzē. Ķeizariene Marija Terēzija dievināja parku ar alejām, izveidoto kolonādi un Neptūna strūklaku kompleksu, zooloģisko dārzu.
Atgriežoties Vīnē, aplūkojām skaisto ķeizarienes Marijas Terēzijas laukumu ar viņai veltītu pieminekli centrā un krāšņām muzeju ēkām.
Ķeizariene simpatizē ungāru brīvības alkām
Devāmies uz Hofburgpili – Hābsburgu dzimtas ziemas rezidenci, ēku grupu, kas sākta būvēt jau 13.gadsimtā. Bijām bagātīgi noformētajā svinīgo ceremoniju zālē, sarkanajā istabā. Redzējām Austrijas impērijas kroņus, varas simbolus, gleznas ar Franča Jozefa I sievas Elizabetes, garmatainās skaistules Sisī portretiem. Atmiņā palicis gides stāstījums par viņiem.
Kad pie Elizabetes vecākās māsas precībās ieradās pats Hābsburgu ķeizars Francis Jozefs, viņš no pirmā skatiena iemīlējās Sisī un bildināja viņu. Elizabetei tad bija tikai 16 gadu. Viņi apprecējās. Jauno sievu – ķeizarieni politika neinteresēja, galma dzīve viņu garlaikoja. Būdama valdniece, viņa atļāvās sev tīkamas izpriecas. Bieži Elizabete bija redzama zirga mugurā, viņa kļuva par slavenāko medību sporta jātnieci Eiropā. Viņai patika ceļot – grezni kuģi to aizvizināja uz dienvidu zemēm – Itāliju, Grieķiju. Viņa iemācījās sengrieķu valodu, iepazina antīko vēsturi, kultūru, mitoloģiju, mākslu.
Kronēta par Ungārijas ķeizarieni, viņa simpatizēja temperamentīgajiem ungāriem un viņu brīvības alkām, apguva viņu valodu un katru gadu pāris mēnešus uzturējās Ungārijā.
Garo matu (līdz papēžiem) sakārtošana ik dienu prasījusi 2 līdz 3 stundas. Kad ķeizariene ar pieņemtu vārdu ceļojusi pa Itāliju, netālu no kuģa piestātnes Dženovā viņai pretī izskrējis nepazīstams vīrietis un nāvīgi ievainojis. Septiņus gadus vecākajam Elizabetes vīram – ķeizaram Francim Jozefam – bez karsti mīļotās un dievinātās Sisī vēl bijis jānodzīvo 18 gadus. Sisī nogalināja kāds itāliešu anarhists, kas gribējis nogalināt Orbānas princi, bet pēdējā brīdī pārdomājis – nolēmis padarīt sevi slavenu kā Austroungārijas ķeizarienes slepkavu.
Zalcburgā ieguva sāli un zeltu
Tuvojoties Zalcburgai – ceturtajai lielākai Austrijas pilsētai – atcerējos slavenā ceļotāja Aleksandra fon Humbolta teikto: “Pasaulē ir trīs visskaistākās vietas: Zalcburga, Neapole un Konstantinopole (tagad – Stambula).” Tam varētu piekrist.
Zalcburgas pirmsākumi meklējami bronzas laikmetā. Gastštates periodā ciemats kļuva par sāls ieguves un tirdzniecības centru. Zalcburga – sāls pilsēta. Romieši iedibināja savu nosaukumu Juvavum – tas nozīmē “Debesu Tēva sēdeklis”.
696.gadā šeit uzcēla Sv.Pētera klosteri, tad sākās šodienas Zalcburgas vēsture un Karolingu ēra, bīskaps Ruperts to veidoja par pilsētu (vēlāk Rupertu iecēla svēto kārtā). Pilsētas simbols ir Svētais Ruperts, kurš rokās tur trauku, pildītu ar sāli. Zalcburga – pilsēta un galvaspilsēta tāda paša nosaukuma federālajai zemei atrodas kalnu ielokā. Tie dominē ne tikai dabas ainavā, bet savulaik radījuši iespēju pilsētai kļūt greznai un bagātai. Sāls – baltais zelts sevi piesaka arī vietvārdos.
Te bija lielākās sāls raktuves Eiropā. Līdzās atradās zelta raktuves, kas arī deva lielus ienākumus pilsētai. Tirdzniecības sakari bija ar Nirnbergu, Venēciju, Augsburgu un Vīni.
Apskatījuši Sv.Pētera baznīcu, vecos kapus (pilsētas centrā), trīs reizes atjaunoto Zalcburgas domu, Mocarta dzimto un dzīvojamo namu, pastaigājuši pa gājēju – Labības ielu, devāmies uz slaveno Mirabellas pili ar izsmalcināto dārzu. Pils apvīta leģendām. Patiess ir fakts, ka tā uzbūvēta 1606.gadā. Bīskaps Volfs Dītrihs fon Raitenauss, kurš 1587.gadā pārvaldījis pilsētu, iemīlējies tirgotāja meitā Salomē Altā. Dzīves lielajai mīlestībai viņš veltījis dārzu un pili. Šī sieviete bīskapam dāvājusi 15 bērnus.
Aplūkojām neparastās kāpnes, kas ved uz ļoti greznu laulību ceremoniju zāli. Kāpņu apmales rotā eņģelīšu marmora figūriņas draiskās pozās, tādēļ kāpnes sauc par Eņģeļu kāpnēm. Sens ticējums vēsta: ja līgava pieskaras kādai figūrai, bērnu svētība nākamajā ģimenē garantēta. Kāpnes un laulību zāle arī tagad pievilina labi situētus jaunos pārus no visas pasaules, jo šeit notiek laulību reģistrāciju ceremonijas.
Pats Raitenauss pēc neatļauto sakaru atklāšanas no amata bija spiests atkāpties.
Viņa pēctecis Marks Sitikuss (1612 – 1619), ko vēsture raksturo kā smalku intrigantu, viltīgu un naudas kāru valdnieku, slēpjot priekšteča grēcīgās pēdas, piešķir pilij un dārzam citu – Mirabellas – nosaukumu, papildina to ar krāšņām strūklakām, marmora skulptūrām par antīkās mitoloģijas tēmām un 13 izteiksmīgu rūķīšu figūrām.
Pilsētas dzīves ritmu nosaka mūzika
Pasaules slavu pilsētai atnesa 1756.gada 27.janvārī dzimušais komponists Volfgangs Amadejs Mocarts. Mocarta laukumā piestājām pie 1842.gadā novietotās bronzā veidotās slavenā komponista statujas. Pulksten 7.00, 11.00 un 18.00 zvanu tornī 35 zvani atskaņo Zalcburgas ievērojamāko komponistu – Mocarta, Šūberta, Haidna – melodijas.
Stāvajā kalnā (apmēram 500 metru augsts) kāpām, lai apskatītu 11.gadsimtā celto Hohenzalcburgas jeb augstās Zalcburgas cietoksni. Skats no cietokšņa, kas paveras pāri visai Zalcburgai, ir neaprakstāms.
Pateicoties Mocarta vārdam un viņa radītajai mūzikai, šodien Zalcburgas dzīves ritmu nosaka muzikālie notikumi: Pavasara mūzikas festivāls – maijā, “Festspiele” – klasiskās mūzikas pasākumu sērija jūlijā, augustā un Mocarta mūzikas nedēļa ziemā.
Pilsēta ik uz soļa lika atcerēties kinofilmas “Mūzikas skaņas” un “Meierlinga”. Pēdējā saistīta ar Austrijas kroņprinča Rūdolfa mīlestību un pašnāvību. Piestājām pie kapelas “Klusa nakts”. Tā visā pasaulē pazīstama ar to, ka Hallenā līdz 1863.gadam dzīvojis dziesmas “Klusa nakts, svēta nakts” autors Grūbers. Šajā kapelā pirmo reizi Ziemassvētkos tika atskaņota šī dziesma.
Pilsētā var iegādāties ļoti daudz suvenīru ar slavenā komponista Mocarta attēlu: šokolādes konfektes, atslēgu piekariņus, statuetes, skatu kartītes.
Tālāk maršruts virzās pa Tiroles federālo zemi, kas pazīstams ar Alpu ielejām, slēpošanas kūrortiem, sniegotām kalnu virsotnēm, maziem ciematiem ielejās, ezeriņiem, ūdenskritumiem.
Krimlas ūdenskritums, kas ir augstākais kaskādveida ūdenskritums Eiropā, atrodas Tiroles Alpu tauru nacionālajā parkā. Ūdens krīt no 380 metru augstuma, veidojot trīs terases. Kad nostājāmies ūdenskrituma pakājē, sajutām ūdens vēsumu un sīku pilienu migliņu. Ūdens dārdoņa dzirdama tālu apkārtnē. Vairāk nekā pirms 100 gadiem gar ūdenskrituma malu uzbūvēts gājēju ceļš, kura garums ir 4 kilometri. Uzkāpām līdz skatu laukumiņiem, kur varējām atpūsties un paskatīties uz katru ūdenskrituma kaskādi.
Insbrukā jābauda
kalni un aizas
Vakarā ieradāmies Insbrukā – Alpu ieskautajā Tiroles galvaspilsētā Innas upes krastā. Tā ir pasaulslavens ziemas sporta centra. 9. un 12. ziemas olimpisko spēļu mājvieta (1964. un 1976.gadā), kas šodien kļuvusi par lielpilsētu ar industrijas rajoniem un sporta centiem.
Pirmās cilvēku apmetnes šeit bijušas jau bronzas laikmetā. Pilsētas statuss iegūts 1339.gadā. Arī šeit valdījusi Hābsburgu dinastija.
Insbrukas pilsētas simbols ir Zelta jumtiņš uz piecstāvu mājas nelielas daļas ar balkonu, kas greznots ar freskām, ģerboņiem un celts ķeizara Maksimiliāna I laikā. Zelta jumtiņš celts 1500.gadā no 2657 apzeltītiem vara dakstiņiem. Gaiši zilā 15.gadsimta baroka stila celtne ir Svētā Jēkaba baznīca.
Skaista ir arka, kas celta 1765.gadā par godu nākamā ķeizara Leopolda II kāzām. Arka rotāta ar Leopolda un viņa sievas bareljefiem.
Insbrukā ir universitāte, teātri, zoodārzs, mākslas muzejs, Tiroles tautas muzejs, medību muzejs, kara muzejs. Funkcionē trosu ceļš un funikulieris (vilcieniņš uz sliedēm) , kas aizved kalnos. Mēs uzbraucām 2247 metrus virs jūras līmeņa. Tiem, kuri skatīja kalnus pirmo reizi, redzēju acīs sajūsmas asaras: “Neticami! Cik skaisti!”
Insbrukā turpina darboties 900 metru garā bobsleja trase, olimpiskā slidotava, tramplīni, stadioni. Izceļas Olimpiskais tornis ar olimpiskās uguns kausu.
Ja esam bijuši kalnu virsotnēs, jānokļūst arī zemāk – aizā. Baudījām Lihtenšteinas aizas skaistumu, ejot pa speciāli iekārtotiem celiņiem. Interesanti, ka Lihtenšteinas aiza nosaukumu ir ieguvusi, pateicoties Lihtenšteinas firstiem, kuri ziedoja līdzekļus aizas iekārtošanai, lai tā būtu pieejama un apskatāma. Arī šeit ir 60 metrus augsts ūdenskritums.
Kristāla ekspozīcija žilbina acis
15 kilometrus no Insbrukas Vatenā ir Svarovsku ģimenes muzejs “Kristāla pasaule”. Tā pamatlicējs ir Daniels Svarovskis, kurš 1895.gadā Tiroles pilsētā atvēra kristāla slīpēšanas darbnīcu, kas vēlāk kļuva par ļoti veiksmīgu uzņēmumu mākslīgā kristāla izgatavošanā un pulēšanā. D.Svarovskis izgudroja mehānismu, kas deva iespēju veidot stiklā dažādus ornamentus. Firmas zīme tika izveidota septiņdesmito gadu vidū, kad kāds darbinieks, nejauši saspiežot kopā vairākus lustras kristālus, radīja veidojumu, kas atgādina gulbi. Tā dzima Svarovsku firmas zīme.
Muzejs veidots mākslīgā pakalnā cilvēka plaukstas veidā. Uz pakalna zālājs, atpūtas soliņi. Ieeju sargā “kalna gars” – milzīga seja ar spīdošām acīm, bet no mutes baseinā plūst ūdensstrūkla. Šo pasauli palīdzēja izveidot slavenais mākslinieks Andrē Hellers. Cilvēki tajā jūtas kā pasakā. Mēs apskatījām visu kristāla pazemi, ko veido istabu labirints. Tajā sajutām kristālu mirdzumu, daudzveidību, noslēpumainību. Ekspozīcija ir tik krāsaina un piesātināta, ka acis žilbst: te ir gan dažādas figūriņas – kristāla lāči, putni, arī gulbis – firmas simbols, Ziemassvētku rotājumi, mākslīgās dārglietas, rotas. Redzējām arī neapstrādātus kristālus – milzeņus, lielākais – 67 kilogramus smags. Pasaulē Svarovsku kristāla karalistei pieder 225 veikali.
Grosgloknera ir augstākā Austrijas kalnu virsotne – 3798 metrus virs jūras līmeņa. Apstājāmies Franča Jozefa augstienē ar skatu laukumu uz Pasteras ledāju, kurš stiepjas 10 kilometru garumā un dažās vietās esot pat 159 metrus biezs. Fotografējām skaistos kalnu skatus un vēlējāmies šeit atgriezties, jo tik daudz kas palika neapjūsmots.
Grācas pilsētā uzkāpām Pilskalnā vērot pilsētas panorāmu ar baznīcām, rātsnamu, upi, senām un jaunām celtnēm. Brīvajā laikā izvēlējāmies braukt ar mazu vilcieniņu, kurš izvadāja mūs pa klints labirintiem un tuneļiem.
“Ceļošana ir nāve aizspriedumiem, fanātismam un aprobežotībai, tālab tā nepieciešama daudziem mūsu zemes ļaudīm. Nonīkstot visu mūžu vienā šaurā tālumnieku kaktā, nav iespējams iegūt plašu, brīvu, iecietīgu skatu uz cilvēkiem un lietām,” tā rakstījis Marks Tvens.
***
Austrija:
– Platība: 83 859 km2.
– Iedzīvotāju skaits: 8,1 miljons.
– Galvaspilsēta: Vīne.
– Naudas vienība: eiro.
– Reliģija: kristietība.
– Valoda: vācu.
– Federālās zemes: Vīne, Lejasaustrija, Burgenlande, Augšaustrija, Zalcburga, Štīrija, Karintija, Tirole, Forarlberga.
– Austrieši par savu zemi saka tā: “Zeme Eiropas sirdī.
