Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvīns Fricis Svars atzīst, ka jaunajā amatā darbdienas ir garākas un arī brīvdienās bieži vien nākas strādāt, tomēr viņš jebkurā brīdī ir gatavs atrast laiku, lai aprunātos ar iedzīvotājiem.
Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvīns Fricis Svars atzīst, ka jaunajā amatā darbdienas ir garākas un arī brīvdienās bieži vien nākas strādāt, tomēr viņš jebkurā brīdī ir gatavs atrast laiku, lai aprunātos ar iedzīvotājiem.
Šoreiz saruna par to, kā pagājis pirmais darba mēnesis un kāds ir viņa skatījums uz Alūksni, pilsētas problēmām un to risinājumiem.
Kāds bijis pirmais darba mēnesis?
Galvenokārt iepazīstot domes darbību, kolektīvu, tuvākos un tālākos kolēģus, pašvaldībā risināmās problēmas, galveno uzmanību veltot lielajiem, iesāktajiem projektiem. Nedrīkst nokavēt pieteikšanos un darbu uzsākšanu projektos. Neaizmirstam arī cilvēku ikdienas vajadzības, piemēram, izveidojot sistēmu, ka pensionāri varēs lētāk braukt Alūksnes sabiedriskajā transportā un nokļūt mazdārziņos. Domājam arī par jauniešiem un bērniem, lai viņi varētu vasarā lietderīgi pavadīt brīvo laiku. Pie daudzdzīvokļu mājām labiekārtosim sporta laukumus. Problēmu pilsētā netrūkst, bet, strādājot vienotā kolektīvā, var daudz izdarīt.
Varbūt šajā laikā esat paguvis īstenot kādu savu doto solījumu vēlētājiem?
To izdarīt vienā mēnesī ir ļoti grūti. Manis pārstāvētā partija uzskata, ka pilsētas pasākumu rīkošanā, ideju īstenošanā ir vairāk jāiesaista Alūksnes iedzīvotāji, lai nav tā, ka cilvēks nāk pie visa gatava. Sabiedrībā ir teiciens, ka labāk iedot cilvēkam makšķeri, nevis zivi. Makšķeri viņš ar laiku iemācīsies izmantot, bet zivi uzreiz apēdīs un atkal nekā nebūs. Piemēram, lai labiekārtotu sporta laukumus, dome lūdza ģimnāzijas skolēnu ministru kabinetu meklēt iniciatīvu grupas, kas strādātu, bet dome garantētu finansējumu.
Kas dzīvē ir mainījies, kļūstot par domes priekšsēdētāja vietnieku?
Ir garāka darbdiena. Ir jārēķinās, ka gandrīz nevienu brīdi neesi brīvs cilvēks, jo nereti ir jāstrādā arī brīvdienās. Protams, par to ir arī pienācīgs atalgojums, tādēļ vēlētāji ir tiesīgi prasīt attiecīgu darbu. Es nevaru teikt, ka mana darba pilnvaras beidzas pulksten 17.00. Jebkurā brīdī ir jāatrod laiks aprunāties ar cilvēkiem. Nesen biju Alūksnes pansionātā aprunāties ar tā iemītniekiem. Stāstīju, ko dara dome un uzklausīju viņu ieteikumus, vēlmes. Iepriekšējā darbavietā kontaktējos tikai ar strādniekiem, tagad kontaktpersonu loks ir daudz plašāks.
Esmu izvērtējis pašvaldības darbu šodien un laikā pirms 15 gadiem, kad vadīju Limbažu rajona pašvaldību. Daudzas tā laika problēmas ir atrisinājušās, par tām vairs nav jādomā, piemēram, par personisko automašīnu iegādi, par telefonu ierīkošanu, par to, lai katrā attālākajā rajona stūrī iedzīvotājiem būtu maize, ko nopirkt. Daudzas problēmas ir novirzītas uz vietējo pašvaldību pleciem, daudzas – radušās no jauna. Ja agrāk pašvaldībai gandrīz nemaz nebija jāsniedz cilvēkiem sociālā palīdzība, tad tagad arī Alūksnē ir speciāls dienests. Agrāk darbs bija visiem, tika pat veiktas represijas pret tiem, kas negribēja strādāt. Tagad situācija ir pilnīgi pretēja. Alūksnē ir 20 līdz 30 cilvēku, kas nekad nav strādājuši un arī nestrādās, bet mums viņi kopīgiem spēkiem par nodokļu maksātāju naudu ir jāuztur, kamēr vien viņi dzīvos šajā pasaulē.
Ko, jūsuprāt, Alūksnē vispirms vajadzētu uzlabot, mainīt?
Pilsētu vēlamies veidot tā, lai jebkurā gadalaikā būtu patīkami atbraukt tuvākiem vai tālākiem viesiem. Lai viņi varētu vērot skaisto dabu, atpūsties un tērēt savus līdzekļus. Mūsu mērķis ir veidot pilsētu pievilcīgu tūristiem, bet tas nozīmē, ka attiecīgā līmenī jābūt arī piedāvātajam servisam, pilsētas vizuālajam tēlam.
Pērnā vasara liecina, ka uz Alūksni cilvēki labprāt brauc atpūsties ar vieglo automašīnu, kurai piestiprināts dzīvojamais vagoniņš, vai ar treileriem. Viņiem ir nepieciešama speciāla vieta, kur atpūsties un gūt dzeramo ūdeni, elektrību, izmantot labierīcības. Pašlaik Alūksnē šāda vieta ir “Ezermalas 44”. Mums ir iecere treileru laukumu veidot uz Alūksnes Pilssalas, pie glābšanas stacijas. Manuprāt, piekrišana šai vietai būtu. Pašlaik ir jāpārreģistrē Alūksnes un Jaunalūksnes pašvaldību aģentūra “ALJA”. Varbūt veidosim to par pašvaldības uzņēmumu, kuram būs iespēja attīstīt arī tādu darbības virzienu kā tūrisms. Tad “ALJA” varētu gādāt par treileru vietu Pilssalā, varbūt perspektīvā iegādāties arī ūdens velosipēdus vai airu laivas, lai tūristiem būtu aktīvas atpūtas iespējas.
Pašlaik neatrisināts ir jautājums par lielas viesnīcas būvniecību pilsētā. Dome meklēs ārzemju investorus, kam ir interese par Baltijas valstīm, lai šo ieceri varētu īstenot. Arī vietējie uzņēmēji ir ieinteresēti to risināt, tomēr jāatzīst, ka neesam tik bagāti. Uzņēmējs Dzintars Adlers pēc aprēķinu veikšanas secinājis, ka diemžēl nevar ņemt tik apjomīgu kredītu. Viesnīcas atrašanās vieta varētu būt šobrīd plānotā – Lujāna pilsdrupās.
Jūsuprāt, kā panākt jauno speciālistu atgriešanos Alūksnē, par ko tagad plaši diskutē?
Šo jautājumu esam pārrunājuši gan domē, gan ar jauniešiem. Par dzīves ērtībām Alūksnē jaunie cilvēki nesūdzas, jo nereti Rīgā viņi ir spiesti dzīvot šaurā, īrētā istabā, kas piedevām nav lēti. Lielpilsētās viņus galvenokārt vilina iespēja labi nopelnīt. Alūksnē ne vienmēr varam piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu, tomēr ir arī otra puse. Nesen izsludinājām pretendentu pieteikšanos SIA “Alūksnes nami” rīkotājdirektora amatam, bet es šaubos, vai starp pretendentiem būs kāds jauns cilvēks, lai arī šajā amatā ir Alūksnes līmenim respektējams atalgojums. Tā ir kā runga ar diviem galiem: mēs nevaram piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu, bet, kad varam, nav jauno speciālistu. Viņi baidās vai tad, ja šis amats nepadosies, būs atpakaļceļš uz Rīgu. Neapšaubāmi, lielpilsētās ir plašākas izklaides, atpūtas un izglītošanās iespējas, bet tam ir nepieciešams transports, kas tagad nav lēts.
Priekšvēlēšanu programmā rakstījāt, ka ar sabiedrības līdzdalību vēlaties panākt godprātīgu nodokļu maksāšanu. Kā tas ir domāts?
Savulaik gandrīz sešus gadus strādāju Valsts ieņēmumu dienestā, tādēļ man šī problēma ir ļoti pazīstama. Nevar būt tā, ka VID “noķer” kādu negodīgu nodokļu maksātāju un uzskata, ka tas ir vienīgais. Mēs ceram, ka arī paši cilvēki vērsīsies domē vai VID un teiks, ka viņi zina šādus gadījumus, kad darba devējs oficiāli maksā tikai nelielu daļu algas, bet pārējo – “aploksnē”. Ka viņi rakstīs oficiālu iesniegumu un vērsīsies pret šādu rīcību. Pašlaik VID ir arī uzticības tālrunis, kur par to var ziņot. Pērn valsts budžetā, tostarp Alūksnei, bija lielāki ieņēmumi no nodokļu iemaksām nekā 2003.gadā. Tas pierāda, ka runas par šo tematu nav veltīgas. Protams, to nevar panākt gada laikā, bet pamazām. Mūsu mērķis būtu panākt, lai nodokļu maksāšanu uzskatītu par goda lietu.
Kā varētu risināt sociālo dzīvokļu, mājas jautājumu Alūksnē?
Šādai mājai agri vai vēlu ir jābūt. Sociālo problēmu risināšanai Alūksnē būtu vajadzīgi 10 līdz 15 dzīvokļi, kam nepieciešams liels finansējums. Šo problēmu nevaram atrisināt šogad, kad domes budžets jau ir apstiprināts. Šogad varam virzīt vienas ēkas atbrīvošanu, otras remontu, lai ar laiku šo problēmu risinātu.
Jūsu viedoklis par Alūksnes pašvaldības uzņēmumiem?
Šie uzņēmumi pašlaik nestrādā stabili. Manuprāt, tajos ir nepieciešama deputātu līdzdarbība. Ir jāatrod arī darbaspēks, piemēram, “Alūksnes namos” – gan vadītājs, gan speciālisti. “Simonei” savukārt ir jāatrisina finansiālās problēmas, lai varētu segt parādus, kas izveidojušies ziemas periodā par kurināmā iepirkšanu. Pašvaldības uzņēmumiem ir arī iedzīvotāju parādi, laikus nenorēķinoties par saņemtajiem pakalpojumiem. Pašlaik visiem trim uzņēmumiem ir uzdevums vasarā izanalizēt katru gadījumu par katru nemaksātāju, jo daļa cilvēku bezkaunīgi un apzināti neveic maksājumus.
Pašlaik apmēram 100 mājas pilsētā nevēlas noslēgt līgumu ar “Rūpi” par regulāru atkritumu izvešanu. Šie cilvēki izmanto blakus esošos konteinerus, lai gan maksa par atkritumu izvešanu nav liela. To katrs var atļauties, arī pensionārs. Tādējādi mūsu pilsēta būtu sakoptāka. “Rūpei” drīzumā būs jāsāk īstenot “800+” un “500-” projektu, kas prasīs daudz darba un lielu precizitāti.
Ko jūs domājat par izglītības iespējām Alūksnē?
Manuprāt, mūsu pedagogi skolēnus labi izglīto, jo lielākā daļa vidusskolēnu sekmīgi iestājas augstskolās. Arī interešu izglītības iespējas pilsētā ir plašas.
Vai, jūsuprāt, pašvaldībai vajadzētu atbalstīt jaunos vecākus?
Valstī ir sistēma, kā atbalsta jaunos vecākus. Turklāt ir iecere palielināt bērnu piedzimšanas pabalstus. Bērnam piedzimstot, arī vietējā pašvaldība sniedz savu pabalstu. Varbūt trūkst kursu jaunajiem vecākiem, bet šajā gadījumā, manuprāt, pašiem vecākiem jābūt aktīvākiem.
Jūsuprāt, kāda ir sabiedrības līdzdalības nozīme pašvaldības lēmumu pieņemšanā?
Pašvaldība it kā var strādāt bez īpašas konsultēšanās ar sabiedrību. 11 deputāti var nolemt, kā viņiem šķiet pareizi un vajadzīgi sabiedrībai, bet pēkšņi izrādās, ka ar šīm 11 galvām ir bijis par maz, ka kaut kādi apstākļi nav ievēroti. Ja šāds lēmums netiek apspriests sabiedrībā, tas negūst atbalstu īstenošanas procesā. Vissvarīgāk ir gūt atbalstu, pretējā gadījumā tam nav nekādas vērtības.
Gribētos, lai jaunieši aktīvāk izmanto starpvalstu apmaiņas programmas, tādējādi gūstot jaunas zināšanas un pieredzi, kā dzīvi organizē jaunieši Eiropas Savienības valstīs.
Kādas ir jūsu domas par jaundibināto Alūksnes Novada fondu?
Manuprāt, Alūksnē ir pietiekami daudz turīgu cilvēku, kas varēs iemaksāt konkrētu summu šajā fondā iesniegto projektu īstenošanai. Šis fonds ir darbības forma, kā sabiedrība var piedalīties problēmu risināšanā. Šādi varam īstenot idejas. Man ļoti patīk ziedu kārtojumi, kas katru vasaru ir atpūtas laukumos, skvēros Ventspilī. Kāpēc kaut ko līdzīgu nevarētu izveidot arī Alūksnē, iesniedzot fondā attiecīgu projektu?
Kā skaidrojat Alūksnes domes izpilddirektora aiziešanu no amata?
Tā ir katra cilvēka brīva izvēle – strādāt vai nestrādāt. Uldis Ozols vēlas aiziet no darba ar 29.aprīli, tās ir viņa tiesības. Viņš neatsakās sabiedriskā kārtā līdzdarboties lielo projektu īstenošanā un neliegs savu padomu. Mēs līdzdarbošanos labprāt pieņemsim.
Pašlaik izpilddirektora vietas izpildītāja ir kancelejas vadītāja Viktorija Avota, bet tiks izsludināta pretendentu pieteikšanās šim amatam. Izpilddirektora amats nav viegls, viņam ir daudz pienākumu. Izpilddirektoram ir jāvada, jāorganizē domes algotie darbinieki domes sēdē pieņemto lēmumu izpildei. Viņam ir jānodrošina kontrole par pieņemto lēmumu izpildi.
