Medijos izskanējis, ka Viļakas novadu apsēduši vilki no Krievijas – pēdējā laikā novadā nokosti vismaz 14 suņi un saplosīti vairāki meža zvēri, vietējie iedzīvotāji ir šokā. “Alūksnes Ziņu” lasītāji jautā, vai tiešām situācija ir tik dramatiska un kā ir Alūksnes novadā?
“Vilkiem un meža zvēriem robežas neeksistē, tie staigā, kur vien vēlas. Pēc kā tad nosaka, ka tie ir Krievija vilki? Vai tad tiem ir īpašas pazīmes? Manuprāt, tā ir tikai ažiotāža, cilvēku nezināšana un neuzmanība. Arī pašam ir bijusi pieredze, kad cilvēks apgalvo, ka aitas saplosījis vilks. Bet vilki neplosa! Ja vilks medī, tad, pirmkārt, viņš medījumu aizstiepj, otrkārt – nokož. Kad vilks medī – lielākoties tas ir augustā un septembrī -, varbūt tad pastāv iespēja, ka mājdzīvniekus vai meža zvērus saplosa, jo vecie vilki māca medīt jaunos. Iedzīvotājiem vajadzētu pavērot, kādi šobrīd skraida mājdzīvnieki – pašam nav ko ēst, kur nu vēl mājdzīvniekam. Drīzāk šīs problēmas rada pašmāju izsalkušie, pamestie suņi. Protams, vilki migrē – citreiz vairāk, citreiz mazāk. Jāatzīst, ka Viļakas puse ir mazāk apdzīvota un purvaināka, tādēļ tur vilku skaits ir lielāks. Par vilku medīšanu klusajā periodā Latvijā nekādas krasās izmaiņas nebūtu, jo agrāk, kad tika atļauts medīt un mednieki vēl par to saņēma prēmijas, tad tik un tā vilki un lūši kā suga neizmira. Kaut arī šobrīd līdz 15.jūlijam vilkus šaut ir aizliegts, pa to laiku vilki vairojas. Vēl ir iespēja, ka īpašas atļaujas tiks izsniegtas, ja vilks tiešām būs nodarījis postījumu, bet, kamēr šīs visas juridiskās lietas tiek nokārtotas, vilks jau ir pametis postījuma vietu, un mednieks atkal ir zaudētājs. Vēlos piebilst, ka arī saimniekiem ir jāpievērš lielāka uzmanība drošībai. Ja ap teritoriju ir elektriskais gans, tad neviens vilks šo teritoriju nešķērsos. Tā ir tikai pašu cilvēku neuzmanība. Alūksnes novadā un teritorijā nekādas sūdzības nav saņemtas un apdraudējuma nav,” saka Ziemeļaustrumu virsmežniecības Bejas nodaļas mežzinis Guntis Krapāns.
