Ministru kabineta komiteja šodien virzīja skatīšanai valdībā Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotos
grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas
iecerēti, lai vecinātu pašvaldību apvienošanos.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs
(RP) šodien žurnālistiem pēc Ministru kabineta komitejas sēdes atzina,
ka, lai arī patlaban apvienošanās jautājums pašvaldībām, iespējams, nav
aktuāls, tas tāds kļūs pēc dažiem gadiem. Pašvaldības par apvienošanos
sāks domāt gan tāpēc, lai izdzīvotu, gan arī tāpēc, lai spētu nodrošināt
savu attīstību. “Mēs šodien risinām to, kas būs aktuāli pēc 5-7
gadiem,” uzsvēra ministrs, norādot, ka būs pašvaldības, kam apvienošanās
būs vitāli nepieciešama.
Turklāt jau patlaban mazo pašvaldību kapacitāte uzlabot iedzīvotāju
dzīves apstākļus strauji krītas, un pēc dažiem gadiem tas var sasniegt
kritisko robežu. Līdz ar to viņš uzsvēra, ka joprojām ministrija nerunā
par kādu pašvaldību piespiedu apvienošanu, bet gan rada piemērotus
apstākļus, lai tās labprātīgi apvienotos, un tām pašām ir jāvērtē šāda
iespēja.
Likumprojektā vairs nav iekļauta norma par 100 000 latu kompensāciju
apvienošanās izdevumiem, jo tas rada ietekmi uz kārtējo valsts budžetu,
un Finanšu ministrija šādu VARAM ieceri neatbalstīja. Taču ministrs
uzsvēra, ka VARAM centīsies kompensēt pašvaldībām apvienošanās
izdevumus. Sprūdža preses sekretāre Maija Pētermane aģentūrai LETA
skaidroja, ka, skatot šo likumprojektu Saeimā, VARAM joprojām uzstās uz
to, ka nepieciešams paredzēt līdzekļus pašvaldībām, kuras apvienosies.
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža padomnieks
Jānis Piešiņš pauda, ka pašvaldības vispirms sagaida, ka reformas
sāksies valsts pārvaldē, kā arī netic solījumiem, ka pašvaldībām
kompensēs apvienošanās izdevumus. Šādi solījumi jau izskanējuši
iepriekš, taču, pašvaldībām apvienojoties, kompensācijas neesot
saņemtas. Arī šodien sēdes laikā esot izskanējuši dažādi solījumi, kam
neesot pamata.
Ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka valdībai līdz šā gada
31.decembrim būs jānosaka administratīvo teritoriju grupas, kuru robežās
vietējās pašvaldības var apvienoties. Šādu pašvaldību teritoriju grupu
noteikšana ir nepieciešama, lai pašvaldību brīvprātīgā apvienošanās
nenotiktu haotiski un veicinātu efektīvu pašvaldību sistēmas izveidi
visā valstī, uzsver VARAM. Šo noteikumu projektu izstrādātu VARAM.
Ministru kabinetam likuma izmaiņās arī paredzēts pienākums lemt par
republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežām, ja
robežu grozīšanas rezultātā pilsēta, novads un tā teritoriālā iedalījuma
vienība vēlētos saglabāt savu statusu vai novada teritoriālā iedalījuma
vienība netiktu iekļauta republikas pilsētā vai pievienota citam
novadam. Šādu lēmumu valdība pieņemtu, izvērtējot pašvaldību iedzīvotāju
intereses un ieinteresēto pašvaldību lēmumus.
Patlaban noteikts, ka par robežu grozīšanu lemj Saeima, un tas, VARAM
vērtējumā, veido pretrunu, jo administratīvās teritorijas robežu
grozīšana ir jauna robežu apraksta apstiprināšana. Likuma grozījumi šo
pretrunu novērsīšot, jo administratīvo teritoriju robežas groza Ministru
kabinets, bet Saeima lemj par administratīvo teritoriju apvienošanu, kā
arī par novadu teritoriālā dalījuma vienību iekļaušanu citā novadā vai
republikas pilsētā.
Likuma grozījumos ir iekļauts regulējums, kas ļaus pašvaldībām
apvienoties uz kārtējām pašvaldību vēlēšanām vai arī vēlēšanu
starplaikā. Ja pašvaldības apvienotos vēlēšanu starplaikā, tad
apvienotās pašvaldības domi līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām veidotu
visi apvienoto administratīvo teritoriju deputāti.
Jau ziņots, ka VARAM piedāvā pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties,
piedāvājot par apvienošanos katrai jaunajai teritoriālajai vienībai arī
100 000 latu, kas būtu kā kompensācija par tiem izdevumiem, kas radušies
apvienošanās laikā.
Ministrija ir izveidojusi arī savu redzējumu par to, kādam vajadzētu
izskatīties Latvijas administratīvi teritoriālajam iedalījumam nākotnē –
pašreizējo 119 pašvaldību vietā būtu vairs tikai 30. Ir teritoriālās
vienības, kur, lai izveidotu vienu pašvaldību, būtu jāapvienojas
vairākiem pašreizējiem novadiem, piemēram, sešiem, bet ir teritorijas,
kur šo pašvaldību skaits ir mazāks, piemēram, VARAM paredzējusi, ka
vienai vadībai ir jābūt Apes un Alūksnes novadam vai Kuldīgas un Alsungas novadam, kā arī Valkas un Strenču novadam.
Savukārt apvienošanās nebūs nepieciešama Gulbenes novadā, kas jau
iepriekš ir izveidojis vienu pašvaldību, apvienojot mazākās pašvaldības.
Tāda pati situācija ir ar Smiltenes novadu un Ventspils novadu.
Vienlaikus ministrija arī skaidro, ka reģionālās pašvaldības Latvijā
patlaban nav lietderīgi veidot, jo tik nelielā valstī ar tās pašreizējām
budžeta iespējām tas varētu izrādīties valstij finansiāli neizdevīgi.
Tāpēc likumprojektā nav ietverta norma par apriņķu jeb reģionu
administratīvajām teritorijām. Jau esošajā likuma redakcijā šāda norma
vēsturiski ir, bet apriņķu administratīvās teritorijas un apriņķu
pašvaldības nav izveidotas.
