Maija sākumā iedzīvotāji tika aicināti uz konferenci Alūksnē “Vide un
mēs. Ko varam darīt labāk?”, kurā varēja vairāk uzzināt par atkritumu
šķirošanu un vides uzlabošanu. Viena no konferences dalībniecēm bija
Kristīne Irtiševa – novadniece, kura dzīvo Rīgā. Lielākā daļa
iedzīvotāji pirmo reizi iepazinās ar “Zero Waste” kustību, tās
pamatidejām, tāpēc šāda konference bija īpaši vērtīga. K.Irtiševa ir ne
tikai “Zero Waste” aktīviste, bet darbojas arī biedrībā “Homo ecos”, ir
Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas
fakultātes pārstāve un zinātniece.
Nemest, bet salabot
“”Zero
Waste” pamatdoma ir likt cilvēkam aizdomāties. Tas ir dzīvesveids,
princips un stratēģija, kas palīdz samazināt izdevumus, uzlabo veselību,
veicina veidot kādu jaunu produktu. Rīgā parādījusies jauna niša, kas,
cerams, kaut kad tiks ieviesta arī pārējās pilsētās, – ir vieta, kur
aiznest salūzušo sadzīves tehniku, un attiecīgais meistars parāda, kā to
var salabot. Tā ir iespēja apgūt ko jaunu. Tas pamazām attīstās,”
stāstīja K.Irtiševa un uzsvēra, ka šī pamatdoma – neizmest, bet salabot –
ļoti samazina atkritumu daudzumu. Visu iespējams pārstrādāt, veidojot
jaunus un inovatīvus materiālus. “Cilvēks ikdienā pat neiedomājas, ka no
kāda iepakojuma varētu uzmeistarot kaut ko mājai, kādu svētku rotājumu –
dot priekšmetam otro dzīvību citā veidolā. Ja domā radoši, tad
rezultāts var būt pārsteidzošs,” uzsvēra “Zero Waste” aktīviste.
Litija resursi pasaulē izsīkst
Baterijas,
akumulatori, kā arī luminiscentās dienasgaismas un fluorescentās
spuldzes satur bīstamas vielas, tādēļ tās nedrīkst izmest sadzīves
atkritumos. “Ļoti gribu uzsvērt, ka litija resursi pasaulē sāk izsīkt un
izlietotās baterijas vajadzētu izmest tām piemērotos konteineros,”
aicināja K.Irtiševa un uzsvēra, ka nevajadzētu arī aizrauties ar
atkritumu dedzināšanu, jo tad cieš augsne. Jācenšas dzīvot skaistā vidē,
un tikai mēs paši to veidojam. Bezatkritumu saimniekošana nozīmē radīt
un pārvaldīt produktus, toksiskuma samazināšanu un resursu atjaunošanu.
“Vienmēr ir izvēle, piemēram, lietot plastmasas karotīti vai iegādāties
metāla karoti, kas izmantojama ilglaicīgi. Ļoti svarīgs resurss ir
dzeramais ūdens, kas jāsargā. Ja piesārņojums turpinās augt, tad mēs par
dzeramo ūdeni varētu maksāt desmit reizes vairāk. Cilvēki ar
bezatkritumu dzīvesveidu izmanto, piemēram, bambusa zobu birsti, nevis
plastmasas,” piemērus minēja K.Irtiševa.
Plašāk par bezatkritumu dzīvesveidu Alūksnes novadā lasi “Alūksnes Ziņu” 2018.gada 25.maija numurā!
