Lielākajā daļā upju turpinās lietus uzplūdu atkāpšanās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Amatā pie Melturiem pēc nedēļas sākumā sasniegtā trīs gadu augstākā
ūdens līmeņa tas nokrities līdz 1,15 metriem, kas ir tuvu laivošanai
nepieciešamajai minimālajai robežai.
Arī Pededzē pie Litenes, kur ūdens bija kāpis 2,5 metrus, kopš ceturtdienas tas pazeminājies par vairāk nekā pusmetru.
Aiviekstē pie Lubānas turpinās lēna ūdens līmeņa paaugstināšanās,
līdzīga situācija ir Gaujā pie Valmieras. Šajās upēs ūdens līmenis ir
augsts, tomēr vienu līdz trīs metrus zemāks par pēdējo lielo pavasara
palu maksimumu 2013.gadā.
Augsts ūdens līmenis saglabājas Ziemeļvidzemes upēs. Rūjā un Sedā tas pazeminājies tikai par dažiem centimetriem.
Burtnieku ezerā turpinās ūdens paaugstināšanās, pēdējā mēneša laikā līmenis cēlies par teju diviem metriem.
Lielajā Juglā pie Zaķumuižas ūdens līmenis kopš oktobra beigām bija
cēlies par trim metriem, savukārt pēdējās divās diennaktīs tas krities
teju par metru.
Ūdens līmenis pazeminās arī Mazajā Juglā, Ogrē un daudzās citās upēs.
Daugavā ūdens līmenis paaugstinās, bet nav augsts, Lielupē nedaudz svārstās un Ventā pazeminās.
Saskaņā ar pašreizējo “Global Forecast System” prognozi tuvākajā
nedēļā Latvijā caurmērā gaidāmi 10-30 milimetri lietus jeb 10-30 litri
ūdens uz kvadrātmetru. Ja nokrišņi nebūs stiprāki, ūdens līmenis upēs
nākamnedēļ nedaudz svārstīsies.
Jau ziņots, ka šīs nedēļas sākumā upēs strauji kāpa ūdens līmenis,
daudzviet applūda palienes un arī citas zemākās vietas. Sliktākā
situācija veidojās Vidzemē, īpaši ziemeļu novados.
