Trešdien,
9. aprīlī, Alūksnes novada pašvaldību apmeklēja un ar
pašvaldības vadību – domes priekšsēdētāju Arturu Dukuli,
priekšsēdētāja vietniekiem Dzintaru Adleru un Aivaru Fominu,
pašvaldības izpilddirektori Janīnu Čugunovu – tikās satiksmes
ministrs Anrijs Matīss.
Kopā
ar viņu vizītē piedalījās arī VAS „Latvijas Valsts ceļi”
valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, VAS „Latvijas Autoceļu
uzturētājs” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs un
uzņēmumu vietējo struktūrvienību pārstāvji.
Sarunas
galvenā tēma, protams, bija saistīta ar valsts autoceļa Alūksne
– Liepna stāvokli un tā iespējamo uzlabošanu, taču tikšanās
dalībnieki pārrunāja arī citus ar transporta infrastruktūras
attīstību saistītus jautājumus.
Runājot
par valsts ceļu Alūksne – Liepna, kas savieno trīs pagastus ar
novada centru, taču nav asfaltēts, domes priekšsēdētāja
vietnieks Dzintars Adlers uzsvēra, ka pašvaldība daudzkārt ir
uzklausījusi vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju pretenzijas par
tā stāvokli. Ar šo problēmu iepazīstināts arī iepriekšējais
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, klātienē viesojoties
Malienas pagastā, ko šķērso minētais ceļš. Par iespējām
noklāt šo ceļu ar cieto segumu pašvaldība diskutējusi arī ar
VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” un „Latvijas Valsts ceļi”
vietējām struktūrvienībām un to speciālisti bijuši
vienisprātis, ka ceļš jāsakārto. Kā vienu no iespējām
pašvaldība ir ierosinājusi ceļu sadalīt trīs posmos un darīt
to pakāpeniski, izmantojot divkāršo virsmas apstrādes metodi.
Satiksmes
ministrs Anrijs Matīss apliecināja, ka viņa darbības galvenie
mērķi ir panākt, lai pilnībā sakārtoti būtu valsts galvenie
autoceļi un lai labā stāvoklī būtu 75% reģionālo ceļu.
Viņš
informēja, ka šogad ceļa Alūksne – Liepna posmam no 3. līdz 7.
kilometram (no Alūksnes līdz Malienai) ir paredzēts 200 tūkstošu
eiro liels finansējums remontdarbu veikšanai – profila
atjaunošanai, caurtekām un citiem darbiem. Līdzekļi šim mērķim
un remontiem vēl vairāk nekā 20 objektos galvenokārt reģionālajos
ceļos visā Latvijas teritorijā tiekot plānoti no finansējuma,
kas ietaupīts ziemas laikā. Valdībā šo sarakstu esot plānots
izskatīt tuvākajā laikā.
Ministrs
norādīja, ka līdzekļi cietā seguma izveidei Liepnas ceļam
šobrīd nav paredzēti, taču par iespējām tos atrast jādiskutē.
Viņš piedāvāja sagatavot priekšlikumus pirmā ceļa posma
atjaunošanai ar divkāršo virsmas apstrādes tehnoloģiju un
apsolīja šo jautājumu pārrunāt ar Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministru Romānu Naudiņu un Ministru
prezidenti Laimdotu Straujumu, izskatot iespējas rast līdzekļus
šim mērķim. Viena no pārrunātajām iespējām bija Latgales ceļu
programmas atjaunošana, kuras ietvaros iepriekš ievērojami
līdzekļi tika ieguldīti Latgales reģiona ceļu infrastruktūras
attīstībā, taču Alūksni šīs programmas līdzekļi nesasniedza.
Arī pašvaldība no savas puses sazināsies ar ministru R. Naudiņu
un Ministru prezidenti L. Straujumu.
Sarunas
laikā domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis vērsa ministra
uzmanību uz Vidzemes šosejas slikto stāvokli, kā arī vēlējās
noskaidrot plānus attiecībā uz autoceļa posmu, kas ved no
Zaicevas līdz Latvijas – Krievijas robežai. Kā zināms, ceļš
no Alūksnes līdz Zaicevai būs noasfaltēts, taču līdz Pededzes
robežpārejas punktam atliek vēl apmēram 8 kilometrus garš
neasfaltēts valsts ceļa posms. Lai gan šā posma asfaltēšana
šobrīd netiek plānota, ministrs atzina, ka, ja robežpārejas
punktam ir redzama attīstības perspektīva un aktīva izmantošana,
tad par atlikušā posma asfaltēšanu jādomā.
A.
Dukulis apliecināja ministram, ka robežpārejas punktu abu valstu
iedzīvotāji aktīvi izmanto un pašvaldība ir ieinteresētība,
lai tas attīstītos vieglā autotransporta un tūristu plūsmai,
taču tam ļoti būtisks ir nelielais ceļa posms no robežas līdz
Zaicevai. Pašvaldības pārstāvji ministru informēja par jau
iepriekš sarunās ar pašvaldības sadarbības partneriem Krievijā
izskanējušajiem kaimiņvalsts plāniem attīstīt ceļu uz robežu
un loģistikas uzņēmumus pierobežā.
Tāpat tikšanās dalībnieki pārrunāja arī Gulbenes novada domes
iniciatīvu atjaunot dzelzceļa satiksmi posmā Gulbene – Pitalova.
Alūksnes novada pašvaldības pārstāvji apstiprināja, ka
konceptuāli atbalsta šo projektu.
Sarunās
tika skarts arī šaursliežu dzelzceļa jautājums un abas puses – gan pašvaldības pārstāvji, gan ministrs bija vienisprātis, ka,
veicot grozījumus normatīvajos aktos, šobrīd rasts vislabākais
risinājums Gulbenes – Alūksnes bānīša finansēšanai.
