Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) par vismaz 150 reisiem plānots
samazināt esošo sabiedriskā transporta maršrutu reisu skaitu, aģentūrai
LETA paziņoja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja
Anita Āboliņa.
Šāds secinājums VPR radies, salīdzinot Autotransporta direkcijas
(ATD) iesūtīto maršrutu reisu sarakstu ar
pašreizējā maršruta tīklā
esošajiem.
“Piemēram, veicot reisu salīdzinājumu, redzams, ka reisā
Rīga-Valmiera ir par desmit reisiem mazāk, tajā pat laikā ar ideju par
dzelzceļu kā “mugurkaulu” tur ir maz sakara, jo ar dzelzceļu sakrīt
tikai reisa galapunkti. Tajā pat laikā ir samazināti arī četri
Rīga-Cēsis reisi, kas arī darīts, sekojot jaunajai politikai – pārcelt
pasažierus uz vilcieniem. Jā, konkrētajā maršrutā ceļā pavadītais laiks
ir ievērojami īsāks, taču tajā pat laikā virknei pasažieru šis maršruts
nav piemērots,” paziņoja VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja
Inita Ozoliņa.
Viņa norādīja, ka tiek plānots samazināt vairākus reisus, kas
patlaban tiek izpildīti ar mazas ietilpības autobusiem, vai arī tie
reisi, kuriem jau bija samazināts pieturvietu skaits.
Ozoliņa uzsvēra, ka liela daļa agro un vēlo sabiedriskā transporta
reisu, kas tiek veikti, lai izbrauktu no bāzes vai atgrieztos, un kuru
laikā tika pārvadāti arī pasažieri, tiks pārveidoti par tā saucamajiem
tehniskajiem reisiem. “Tas nozīmē, ka, protams, autobuss no bāzes
stacijas izbrauks, taču pasažierus uzņemt nedrīkstēs – arī šie braucieni
radīs izmaksas, bet ieņēmumu nebūs, savukārt dažiem cilvēkiem, kas šos
reisus izmantoja, būs jāmeklē alternatīvi risinājumi,” teica Ozoliņa.
Runājot par ATD komentāru, ka daļu reisu saglabās, tos pārveidojot
par komercreisiem, Ozoliņa apgalvoja, ka Vidzemei neviens komercreiss
nav paredzēts. Vienīgais ir virzienā Sigulda-Rīga, taču, Sigulda jau
atrodas Rīgas plānošanas reģiona teritorijā.
Vienlaikus Ozoliņa pozitīvi vērtē ideju par bezmaksas sabiedriskā
transporta reisu ieviešanu vairākās vietās Vidzemē. “Ļoti ceru, kas tas
nepārvērtīsies par parastu eksperimentu, pieradinot pasažierus pie
jaunās kārtības, un tad to atcels. Iespējams, ka pasažieru skaits tiešām
palielināsies, ņemot vērā, ka par braucieniem nav jāmaksā. Tajā pat
laikā, cilvēki ir tik, cik viņi ir,” piebilda Ozoliņa.
ATD pārstāve Zane Plone aģentūrai LETA norādīja, ka konkursa par
sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. līdz
2030.gadam dokumentāciju 9.jūlijā Sabiedriskā transporta padomē tika
atbalstīts septiņiem padomes locekļiem balsojot “par” un diviem
atturoties – padomes sastāvā ir visu piecu plānošanas reģionu, kā arī
Satiksmes ministrijas pārstāvji.
” ATD ir grūti nokomentēt Vidzemes plānošanas reģiona izplatīto
informāciju par “150 reisiem”, jo mūsu rīcībā nav informācijas, pēc kāda
principa viņi šos reisus skaitīja,” uzsvēra Plone, norādot, ka kopumā
reģionālo autobusu maršrutu tīkls dotētajā segmentā no 2021.gada
samazināsies par aptuveni 17%, bet tas skaidrojams ar komerciālo
maršrutu ieviešanu un vilciena reisu skaita palielinājumu. Tas nozīmē,
ka lielākoties valsts dotēto autobusu reisu skaits samazināsies tikai
savienojumos ar Rīgu, kur tiks ieviesti komerciālie maršruti un kur
paralēli kursē vilciens, jo ir paredzēts no 2021.gada nedublēt autobusu
un vilcienu reisus, bet palielināt vilciena pārvadājumu intensitāti,
skaidroja direkcijas pārstāve.
“Vēlamies uzsvērt, ka spekulācijām par sabiedriskā transporta
pakalpojumu pieejamību lauku reģionos nav pamata. Arī turpmāk
iedzīvotājiem, neskatoties uz to, vai tie dzīvo pilsētā, novada centrā
vai pagastā, būs nodrošināta iespēja ar sabiedrisko transportu nokļūt
dažādās valsts un pašvaldību iestādēs,” pauda Plone, piebilstot, ka
atbilstoši starptautiskās auditoru kompānijas “PriceWaterhouseCoopers”
veiktajam maršrutu tīkla auditam no 2021.gada iedzīvotāji ar sabiedrisko
transportu varēs tikt līdz vairāk nekā 99% no visām valsts un
pašvaldību iestādēm.
Tās 14 iestādes, uz kurām reģionālo maršrutu autobusi neved, ir
sasniedzamas ar pilsētas transportu vai līdz tām nav nepieciešams
nodrošināt regulāru satiksmi. Plone, kā piemērus 14 identificētajām
vietām, uzskaitīja Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes 46.kājnieku
bataljonu, Bārdu dzimtas memoriālo muzeju “Rumbiņi: , Vecmātes kabinetu
Kauguru pagastā un Nacionālo Bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības
2.reģionālā nodrošinājuma centra Medicīniskās aprūpes centru.
ATD pārstāve uzsvēra, ka reģionālais maršrutu tīkls “nav un nekad
nebūs “akmenī kalts”; tas ir mainīgs, jo, mainoties pasažieru braukšanas
paradumiem sakarā ar izmaiņām skolu tīklā, darbavietas, valsts vai
pašvaldību iestāžu vietas maiņu u.tml., izmaiņas tiek veiktas arī
maršrutos/reisos”. Plone piebilda, ka jebkuri grozījumi maršrutu tīklā
ir veicami operatīvi un jau šobrīd no 1060 reģionālajiem maršrutiem
izmaiņas ik gadu tiek veiktas 25-30% maršrutu.
Jau ziņots, ka VPR pašlaik ievieš Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu “MAMBA”, kurā paredzēts, ka Alūksnes un Mazsalacas novadā pilotēs jaunu pakalpojumu “transports pēc pieprasījuma”.
“Tieši Alūksnes novadā “transports
pēc pieprasījuma” tiks pilotēts vietās jeb apvidos, kur sabiedriskais
transports vispār nekursē un nekad nav kursējis. Tie ir māju puduri,
taču arī tur dzīvo cilvēki, kuriem sabiedriskais transports ir vienīgā
iespēja tikt ārā no mājas. Jāatgādina, ka teritorija nebeidzas ar
pagasta centru, ir ceļi, kuri esošajā sabiedriskā transporta tīklā nav
iekļauti, taču arī tur dzīvo cilvēki, kuru vajadzības un tiesības
jārespektē,” uzsvēra Ozoliņa.
