No Alūksnes uz Iriju izbraukušas sievietes ir starp tām, kuras pagājušajā gadā cietušas no fiktīvajām laulībām. Trūkst informācijas, vai potenciālās līgavas apzinās, ka patiesais precēšanās nolūks ar trešo valstu pilsoņiem ir fiktīvas laulības.
“Daļa mūsu valsts sievietes fiktīvām laulībām piekrīt ekonomiskās situācijas dēļ, jo trūkst darba un drošības par rītdienu. Parasti par šādām laulībām piedāvā noteiktu naudas summu. Tāpēc viņas riskē, mēģinot tā savu dzīvi sakārtot un tikt projām citā vidē. Iespējams, viņas tic, ka apprecoties un pārceļoties uz Pakistānu vai Indiju varēs justies labāk, jo par dzīvi Latvijā neko labu nedzird. Daudzas secina, ka pat mācīties nav vērts, jo darbu tāpat nevarēs atrast,” spriež Apes novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Indriksone.
Varbūt aizbraucējām trūkst informācijas
Protams, fiktīvajām laulībām sievietes nevervē Apē vai Alūksnē. Tomēr I.Indriksone pieļauj, ka par to vairāk vajadzētu runāt pirms izbraukšanas no valsts. Informāciju par risku slēgt fiktīvas laulības ar trešo valstu pilsoņiem var uzzināt galvenokārt nacionālajos masu saziņas līdzekļos. Klausoties televīzijā vai lasot žurnālā, šķiet, ka tā notiek tikai kaut kur tālu ar citiem, nevis ar mūsu novadu cilvēkiem. “Mēs par šādiem jautājumiem neesam runājuši, bet acīmredzot to vajadzētu darīt kopā ar bāriņtiesas un sociālajiem darbiniekiem. Iespējams, ka tad izkristalizētos problēmu loks, kas saistīts ar mūsu cilvēku dzīvi ārzemēs. Daudzi savu dzīvesvietu joprojām ir deklarējuši te, bet mēs par viņu dzīvi ārzemēs zinām maz,” atzīst I.Indriksone.
Palīdzību meklē pēc fiktīvām laulībām
Ārlietu ministrijas informācija liecina, ka pērn palīdzība visbiežāk bijusi vajadzīga gadījumos, kad pēc fiktīvo laulību noslēgšanas jaunais vīrs ir atņēmis ceļošanas dokumentus, lai jaunā sieva nevarētu izbraukt no valsts, kamēr viņš nesaņems attiecīgās valsts uzturēšanās atļauju. Fiksēti arī gadījumi, kad tūlīt pēc noslēgtās laulības vīrs sāk pielietot fizisku spēku, ierobežo jaunās sievas pārvietošanās un sazināšanās iespējas. Latvijas pilsones nav rēķinājušās, ka pēc laulības viņu dzīve kļūs pavisam citāda. “Vidējais” cilvēktirdzniecības jeb fiktīvo laulību upuris ir 23 līdz 28 gadus veca pilsētniece ar vidējo vai augstāko izglītību, kura nav precējusies, bet audzina vai gaida bērnu. Latvijas Krimināllikums neparedz atbildību par piedāvājuma izteikšanu slēgt fiktīvas laulības ar trešo valstu pilsoņiem, ja tas nesatur viltu un draudus, kā arī vardarbību. Taču vardarbība var notikt tad, kad potenciālā līgava jau aizbraukusi uz ārzemēm un apprecējusies tur.
