Alūksniešus satrauc, ka arvien biežāk pilsētā var redzēt lapsas. Viņi pieļauj, ka no tām varētu būt arī kāda slima ar trakumsērgu. Turklāt lapsas par savu medījumu izraugās kaķus, kuru zaudējums sadusmo iedzīvotājus.
Laikrakstam “Alūksnes Ziņas” zvanīja alūksnietis Guntis, kurš lapsas redz gandrīz katru rītu gan “Alūksnes energoceltnieka” ēkas tuvumā, gan pie veikala “Agre”, gan bērnudārza “Sprīdītis” sētā, gan Pilssalā. Viena lapsa bijusi pavisam noplukusi, tāpēc varētu būt slima. “Bet visvairāk sarūgtina, ka dažu dienu laikā ir pazuduši divi kaķi,” saka Guntis. Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa atzīst, ka lapsas ir savairojušās, jo vakcinācija pret trakumsērgu ir ievērojami samazinājusi dabīgo atlasi. Savukārt barības bāze lapsām ir tāda pati, kāda tā bija mazākam dzīvnieku skaitam. “Meža dzīvnieki iet un meklē, kur vieglāk var iegūt barību. Pilsētā ir atkritumu konteineri, kuros barības lapsām ir diezgan. Turklāt tās apgūst arvien jaunas teritorijas. Lapsa ir plēsēja, tāpēc nav arī nekāds brīnums, ka tās barībā izmanto arī kaķus, it sevišķi mazākus,” stāsta I.Tomiņa. Viņa uzsver, ka Alūksne nav izņēmums – lapsas klejo arī Rīgā. “Normāli tas nav. Taču arī mednieki neko nevar palīdzēt, jo pilsētā lapsas šaut ir aizliegts. Vienīgā pozitīvā ziņa ir tā, ka jau trīs gadus Alūksnes novadā nav bijusi neviena ar trakumsērgu slima lapsa,” saka I.Tomiņa. Ja lapsa ir noplukusi, tad tā acīmredzot ir slima ar kašķi vai citu slimību, jo ar trakumsērgu saslimušie zvēri nepaspēj novājēt.
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris Laimonis Kļaviņš norāda, ka pilsētā lapsas var ķert ar slazdiem. Slazdā ieliek ēsmu. Kad lapsa iet pēc tās, slazds aizkrīt. “Tādus slazdus varētu izlikt pašvaldības iestāde, lai atbrīvotu pilsētu no lapsām. Tiesa, tajos lapsas tiek noķertas dzīvas. Acīmredzot tās pēc tam ir jāved uz mežu, kur mednieki tās var nošaut. Tomēr tas būtu veids, kā šo problēmu varētu risināt, iekļaujoties mūsu likumdošanā,” atzīst L.Kļaviņš.
