Alūksnes un Apes novadu pašvaldības nav starp tām, kuras iesniedz zaudējumu aprēķinu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Tas skaidrojams ar to, ka sniegs un elektroapgādes krīze radījusi salīdzinoši maz problēmu.
“Mūsu novada teritorijā nav radīti īpaši zaudējumi, kuru kompensāciju varētu pieprasīt. Tiesa, sniega tīrīšanai un izvešanai decembrī ir iztērēts tikpat, cik visā pagājušajā ziemā.Taču nekur zem sniega smaguma nav iebrucis jumts, jāatjauno infrastruktūra vai bijusi traucēta ūdensapgāde bojājumu dēļ elektrības tīklā. Acīmredzot vajadzēs lemt par papildu līdzekļu iedalīšanu no pamata budžeta, jo ziema nav pat pusē un noteikti vēl snigs un puteņos. Tas nozīmē, ka vajadzēs nodrošināt ceļu un ielu attīrīšanu,” stāsta Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju.
Vakar notika Alūksnes un Apes novadu civilās aizsardzības komisijas sēde, kurā tika skaidrota situācija un cik gatavas ir pašvaldības ārkārtas situācijām. 2005.gada vasaras vētra parādīja, ka tām ir jāgatavojas laikus. “Mūsu novadam ir ģeneratori, lai avārijas gadījumā varētu apgādāt ar ūdeni un elektrību skolas un citas iestādes,” norāda A.Harju. A/s “Sadales tīkls” Ziemeļaustrumu reģiona Alūksnes daļas vadītājs Jānis Hercogs skaidro, ka ir apzinātas vietas, kur varētu rasties elektrības vadu pārrāvumi šādos laika apstākļos.
Par Alūksnes novada gatavību avārijas situācijām raisījās diskusija domes teritoriālās komitejas sēdē. Deputāts Ainars Melders interesējās, vai pagastos varētu nodrošināt dzeramo ūdeni, ja nebūtu elektrības. Alūksnē to varētu, jo SIA “Rūpe” rīcībā ir pietiekams skaits ģeneratoru. Arī Alsviķu, Zeltiņu un Ilzenes pagastā ir ģeneratori, turklāt Ilzenē to nācās lietot pagājušās nedēļas nogalē. A.Melders uzskata, ka nepieciešams iegādāties arī lielas mucas, kurās krīzes situācijā var aizvest ūdeni iedzīvotājiem. Viņaprāt, to pirkšanu vajadzētu paredzēt ūdenssaimniecības projektos tāpat kā ģeneratoru iegādi citos pagastos
