“Alūksnes Ziņu” redakcijā saņēmām vairāku alūksniešu jautājumus par zemes, kur atrodas Alūksnes Septiņsimtgades parks, pārdošanu. Iedzīvotāji uztraucas: pārdodot tikšot iznīcināts daudzu cilvēku ieguldītais darbs, kad padomju varas gados, gaidot Alūksnes 700 gadu jubileju, iedzīvotāji paši piedalījās parka veidošanā.
Zeme Alsviķu ielā 2, kur parks izveidots, pieder Alūksnes evaņģēliski luteriskajai baznīcai, bet pārdošanu organizē Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca caur Rīgu. Alūksnes pilsētas teritorijas plānojumā šīs zemes plānotā (atļautā) pamatizmantošana definēta kā parks – līdz šim plānojumā lietošanas mērķis šai teritorijai nav mainīts. Sludinājumu servisa “ss.lv” interneta mājas lapā ievietotā informācija liecina, ka pārdošanas cena ir 100 000 latu (2,82 lati par kvadrātmetru, kopējā platība 3,54 hektāri). Interneta portālā norādīts, ka tā ir “apbūves zeme – pašlaik parka teritorija.”
Jau 2007.gadā Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca vērsās ar lūgumu Alūksnes pilsētas domē mainīt zemes gabala izmantošanas mērķi – no parku teritorijas uz apbūves. Toreiz saņēma pašvaldības atteikumu ar norādi – jāpaliek parkam, pārdošanai var izmantot citus īpašumus. Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumu nozares vadītājs Romāns Ganiņš “Alūksnes Ziņām” norāda, ka zemi Alsviķu ielā 2 Alūksnes draudze novēlējusi mācītāju algu sistēmai un, lai gūtu līdzekļus, tagad organizē pārdošanu. “Pirms vairākiem gadiem Alūksnes domē diskutējām par īpašumu maiņas iespēju – zemes gabalu, kur atrodas parks, pret līdzvērtīgu pašvaldības īpašumu, tomēr maiņa tā arī nenotika. Ja baznīca nevar šo jautājumu atrisināt, varbūt tas izdosies kādam citam, tāpēc pārdodam. Pašlaik gan pircēja vēl nav, tādēļ joprojām esam atvērti arī sarunām ar pašvaldību,” stāsta R.Ganiņš. Viņš norāda, ka šogad kopā ar Rīgas bīskapu atkal bijuši Alūksnes novada domē, lai runātu par īpašumiem. “Dome izrāda interesi par sadarbību, bet tālāk par gatavības izteikumiem pašlaik neesam,” viņš saka. Jautāts par iespēju no pārdošanas gūtos līdzekļus tērēt Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas torņa remontam, R.Ganiņš uzsver – šim mērķim līdzekļi jārod citur. “Savulaik dievnami celti ne jau no draudzes līdzekļiem, bet bagātu cilvēku vai vietējās varas. Šāds ceļš jāiet arī tagad, piesaistot ziedojumus, izmantojot fondus. Centralizēti caur Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu Alūksnei šajā jautājumā varētu palīdzēt tuvākajos gados,” saka R.Ganiņš.
Nesen Alūksnes novada domē deputāti diskutēja par industriālā parka izveidi uzņēmējiem, kā piemērotu vietu tam saskatot Rūpniecības ielā. Tā izveide skartu luterāņu baznīcas zemes, tādēļ uzsāka sarunas ar baznīcas pārstāvjiem. Pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers atzīst – baznīca būtu gatava sadarboties, bet pašlaik nav vienprātības starp deputātiem, vai industriālo parku tomēr vajag. “Novada attīstības programmā industriālā parka izveide gan ir paredzēta, bet diskusijas par to pašlaik ir pārtrauktas. Nav pareizi, ka baznīca tagad grib iztirgot īpašumus, ko novada iedzīvotāji savulaik tai ir dāvinājuši. Efektīvāk būtu tos apsaimniekot un iznomāt, tomēr tas ir baznīcas ziņā. Īpašums Alsviķu ielā 2 ir stratēģiskā teritorijā – protams, arī pašvaldība to varētu izmantot dažādiem mērķiem, ja iegādātos, bet pašlaik noteiktā pārdošanas cena nav adekvāta,” vērtē Dz.Adlers.
