Lai gan krāsnis pansionātā “Alūksne” kļūst arvien vecākas un cita pēc citas tiek slēgtas apkurei, pagaidām risinājums nav rasts arī pagājušajā nedēļā notikušajā sanāksmē. Tajā piedalījās Alūksnes rajona un pilsētas pašvaldību vadītāji, kas ir iestādes un ēkas īpašnieki.
“Krāsnis bieži dūmo, tāpēc pansionāta klienti ir satraukti, ka viņus varētu piemeklēt “Reģu” traģēdija. Man arī, protams, ir bail, jo cilvēkiem te ir jādzīvo dienu un nakti. Krāsnīm ir vesela tikai ārējā čaula, bet iekšpusē ķieģeļi ir savu laiku nokalpojuši un sabirzuši. Kur tie iebrūk, tiek nosprostotas dūmejas, tāpēc pa visām iespējamām spraugām izplūst dūmi. Protams, aicinām krāsni labot, un tā turas atkal līdz nākamajai reizei. Bet cik ilgi?” ir satraukta pansionāta direktore Rasma Muceniece.
Iemītniekus satrauc dūmi
Dūmi un tvans no krāšņu kurināšanas ir arvien biežāk, tāpēc darbojas signalizācija, brauc apsardze un jādzīvo ir nepārtrauktā stresā. Apes novadā ir pilnībā atjaunots un sakārtots sociālās aprūpes centrs “Trapene”, tāpēc tur nebūs jāuztraucas par vientuļo veco ļaužu aprūpi. R.Muceniece uzskata, ka arī Alūksnes novadā noteikti būs vajadzīgs pansionāts. “Nepieciešams lemt par līdzekļu apvienošanu, lai varētu sakārtot apkures sistēmu. Viss pārējais pansionātā ir kārtībā. Turklāt ir sākta renovācija – jauns jumts jau ir uzlikts,” secina direktore. Viņa ir nosūtījusi vēstuli visām Alūksnes novada pašvaldībām, kurā skaidro, ka bojātās krāsnis apdraud ugunsdrošību pansionātā. Ugunsdzēsības un glābšanas dienests jau licis pārtraukt četru krāšņu ekspluatāciju. R.Muceniece lūdz rast līdzekļus centrālapkures ierīkošanai, jo citādi arvien vairāk telpu paliks neapkurināmas.
Ir nepieciešami līdzekļi apkures sistēmas rekonstrukcijas projektam un tā īstenošanai – gandrīz 150 000 latu.
Palielinās līdzdalības maksu
Alūksnes rajona padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols atzīst, ka finansējuma piesaisti apgrūtina tas, ka iestāde ir rajona, bet pansionāta ēka – pilsētas pašvaldības. Tāpēc sociālās palīdzības centram “Trapenes” finansējuma piesaiste bijusi sekmīgāka. Rajona padome domei maksā nomu – apmēram 27 000 latu gadā. Tas varētu būt tās ieguldījums apkures sistēmas rekonstrukcijā, taču ir vajadzīgs daudz vairāk baudas. “Apkures problēmas risināšanā Alūksnes pansionātā vajadzētu iesaistīties pagastu pašvaldībām. Rajona padomes sēdē mums ir jāvienojas palielināt līdzmaksājumu par pansionātā dzīvojošajiem pagastu cilvēkiem. Protams, budžeta līdzekļu samazinājums rada grūtības. ,” spriež L.Sīpols. R.Muceniece norāda, ka pašvaldības par vienu cilvēku maksā ne vairāk kā 75 latus mēnesī, bet patiesās izmaksas ir vairāk nekā 300 lati mēnesī. Meklējot citas iespējas izvietot pansionātu, varētu palielināties finansējums tā ierīkošanai.
Pašvaldībām jāatrod līdzekļi
“Pašvaldību līdzdalība būtu izeja no radušās situācijas. Alūksnes domei vienai tas nav pa spēkam,” atzīst Alūksnes domes priekšsēdētāja Vija Puzule. Diemžēl viņai radies iespaids, ka trūkst ieinteresētības kopējā rīcībā. V.Puzule norāda, ka līdzekļu vākšanā vajadzētu iesaistīt baznīcu draudzes, kā arī meklēt sponsorus ārzemēs. Būtu svarīgi saņemt atbalstu, jo iespējams, ka martā pašvaldību finansējums tiks vēl vairāk samazināts. V.Puzule ir aicinājusi labklājības ministri Ivetu Purni iepazīties ar situāciju pansionātā, taču līdz šim tas nav noticis. Arī uz vēstulēm ministrija atbildējusi, ka par pansionātu jārūpējas pašvaldībām.
