No trešdienas, 18.marta, dienas garums Latvijā pārsniegs nakts garumu, liecina “timeanddate.com” dati.
Lai gan trešdien gaidāms apmācies laiks, saule Rīgā lēks plkst.6.30 un rietēs plkst.18.33.
Katra nākamā diena kļūs par nepilnām piecām minūtēm garāka, līdz
20.-21.jūnijā būs vasaras saulgrieži un dienas garums sasniegs 17
stundas un 52 minūtes.
Piektdien plkst.5.50 būs ekvinokcija un iestāsies astronomiskais
pavasaris. Pavasara ekvinokcija ir laika moments, kad Saules diska
centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē.
Saskaņā ar tautas tradīcijām pavasara ekvinokciju atzīmē kā Lielo dienu, jo diena kļūst lielāka par nakti.
Solārais pavasaris Latvijā ik gadu sākas februāra sākumā, savukārt
par meteoroloģiskā pavasara pirmo dienu Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centrs šogad noteica 9.februāri.
Aizvadītā ziema, kas bija siltākā novērojumu vēsturē, rosināja
sinoptiķiem ieviest papildu kritēriju meteoroloģiskā rudens un ziemas
beigām un pavasara sākumam.
Iepriekš vienīgais kritērijs meteoroloģiskā pavasara sākumam bija
pirmās piecas secīgās diennaktis ar vidējo gaisa temperatūru virs
nulles.
Tā kā šoziem gan decembrī, gan janvārī un februārī diennakts vidējā
gaisa temperatūru teju visu laiku bija augstāka par nulli,
meteoroloģiskā pavasara sākuma noteikšanai bija nepieciešams jauns
kritērijs, pēc kura novilkt robežu starp rudeni un pavasari, ja ziemas
iztrūkst.
Atbilstoši pašreizējam normas periodam – 1981.-2010.gada vidējiem
rādītājiem – gada aukstākā diena Latvijā ir 8.februāris, tādēļ noteikts,
ka meteoroloģiskais pavasaris Latvijā nevar iestāties agrāk par
9.februāri.
