Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir nacionāla
kultūras mantojuma aizsardzības institūcija, kas izdarījusi „lāča
pakalpojumu”, nosakot īpašos P1 noteikumus uz teritoriju Ojāra Vācieša
ielā 1 un 3 Alūksnes pilsētas centrā. Protams, Valsts kultūras
pieminekļu aizsardzības inspekcija varēja atzīt, ka jau padomju varas
laikos, „pateicoties” vietvaldim Lujānam, kurš parka teritorijā iebūvēja
šos milzīgos pamatus, kas jau gadiem degradē teritoriju, ir jānojauc un
vide jāsakārto tikai un vienīgi kā parks.
Ja paskatāmies uz analogu
gadījumu, kad pie Palmu mājas atļāva iebūvēt dažāda rakstura ēkas, tad
redzam, kā ir izbojāts skats uz Alūksnes ezeru un visa kultūrvide. Tad
tagad tas pats būs gaidāms arī „Lujāna drupu” vietā līdz pat Pils ielas
un Ojāra Vācieša ielas krustojumam.
Pamatojoties uz 13.aprīļa
Alūksnes novada domes tautsaimniecības komitejas pirmatnējo darba
uzdevumu par veselības vecināšanas pakalpojumu centra būvniecības
koncepcijas izstrādi, šajā vietā tiek plānota apbūve 5000 līdz 6000
kvadrātmetru platībā. Abu minēto zemes vienību platība ir 0,8359 un
0,4187 hektāri. Skaidrs ir tas, ka ozolus griezt nedrīkst! Diezgan
dīvaini, ka šādu koncepciju paredz netālu no esošajiem Otrā pasaules
kara upuru kapiem.
Saprotu, ka mūsu Alūksnes novada pašvaldības
vadošās amatpersonas ir ļoti uzstājīgas un manāmi izdara spiedienu pat
uz tādām institūcijām kā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības
inspekcija, lai par katru cenu panāktu izdevīgu rezultātu, bet vai
priekš iedzīvotājiem?
Es uzskatu, ka šai vietai ir jāpaliek kā
Alūksnes muižas parka teritorijai bez publiskās apbūves, jo vēsturiski
tā jau baronu laikos ir bijusi kā ieeja parkā ar ampīra stila vārtiem,
tad kāpēc tā ir jāapbūvē, vai mums trūkst pilsētā citas vietas, ko
apbūvēt šādā apjomā? Saudzīgi novācot vidi degradējošos elementus – tā,
lai demontējot neatstātu sekas uz blakus esošo klēti un Alūksnes Jauno
pili, padarītu vidi sakoptu, paverot skaistus skatu punktus un ainavu uz
Alūksnes ezeru.
