Pērn turpināja pieaugt reģistrētā alkohola patēriņš uz vienu
iedzīvotāju, liecina Slimību profilakses kontroles centra provizoriskie
dati par reģistrētā absolūtā alkohola patēriņu.
Viens iedzīvotājs pērn vidēji patērējis 11,1 litru absolūtā alkohola,
bet iedzīvotājs, kas vecāks par 15 gadiem – 13,2 litrus absolūtā
alkohola. Vēl pirms gada vidēji viens iedzīvotājs bija patērējis 10,6
litrus absolūtā alkohola, bet, piemēram, 2010.gadā – 8,5 litrus.
Populārākie alkoholiskie dzērieni pērn bija – alus un stiprie
alkoholiskie dzērieni. Provizoriskie dati liecina, ka uz vienu 15 gadus
vecu un vecāku iedzīvotāju tika patērēti 5,3 litri alus un tikpat daudz
stipro alkoholisko dzērienu. Alus patēriņš, salīdzinot ar 2017.gadu, nav
mainījies, bet stipro alkoholisko dzērienu patēriņš pieaudzis par 0,2
litriem uz vienu iedzīvotāju.
Centra dati liecina, ka pēdējos divus gadus būtiski pieaudzis stiprā
alkohola patēriņš, jo 2016.gadā uz vienu iedzīvotāju tika patērēti 4,5
litri šī alkohola. Patēriņš arī iepriekšējos gadus bijis zemāks –
apmēram četri litri uz iedzīvotāju.
Kā ziņots, 1.augustā stājās spēkā Saeimas šī gada 8.jūlijā galīgajā
lasījumā apstiprinātie grozījumi Akcīzes nodokļa likumā, kas paredz par
15% samazinot akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam. Grozījumi būs
spēkā līdz 2020.gada 29.februārim.
Likumprojekta autori skaidroja, ka grozījumi ir nepieciešami, jo
izmaiņas Igaunijas alkohola tirgū, samazinoties akcīzes nodokļa likmēm
tajā, negatīvi ietekmēs Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un
alkoholisko dzērienu apriti, īpaši Igaunijas pierobežā. Finanšu
ministrija prognozēja, ka šāda situācija negatīvi ietekmēs valsts
budžetu 92 miljonu eiro apmērā, un, lai saglabātu konkurētspēju un
iekšējo tirgu, likmi stiprajam alkoholam nepieciešams samazināt vismaz
par 15%. Tādējādi negatīvo fiskālo ietekmi plānots samazināt līdz 32
miljoniem eiro.
