Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā – Alūksnes, Balvu un Gulbenes rajonā – līdz vakardienai bijuši 32 meža ugunsgrēki, kuros izdeguši apmēram 10 hektāri meža. Svētku brīvdienās mūsu rajonā meži nav deguši, bet Balvu pusē bijuši 6 ugunsgrēki.
Nodara zaudējumus mežu īpašniekiem
“Jau pirms svētku brīvdienām bija izveidojusies kritiska situācija – septiņās dienās bija reģistrēti 20 meža ugunsgrēki, kuros izdega gandrīz tikpat liela platība, cik visā pagājušajā gadā. Iemesls ir tikai pērnās zāles un zaru dedzināšana. Lielākais meža ugunsgrēks bija Gulbenes rajona Lizuma mežniecībā, kur izdega 4,2 hektāri meža. Tie ir lieli zaudējumi meža īpašniekiem, kuri stādījuši, tērējuši naudu, laiku un rūpējušies par jaunaudzēm. Tagad vieglprātīgas kūlas dedzināšanas dēļ viss ir vējā,” stāsta virsmežniecības medību un uguns apsardzības daļas vadītājs Laimonis Kļaviņš. Viņš uzsver, ka gandrīz visi ugunsgrēki bijuši privātajos mežos. Alsviķu pagasta Rezakā uguns bija iekļuvusi valsts mežā, bet izdega ļoti niecīga platība. Uguns laikus tika pamanīta un apdzēsta.
Meža ugunsgrēku apdzēst nav viegli
Vairumā mežu degšanas gadījumu tiek izsaukta policija, lai noskaidrotu vainīgos. “Cilvēki nedomā par sekām. Kūlas dedzināšanu, manuprāt, var salīdzināt ar neapdomīgu kredīta ņemšanu bankā. Ar tādu rīcību var nokļūt parādu jūgā uz visu mūžu,” secina L.Kļaviņš. Diemžēl cilvēkus nebaida bargie sodi, kas ir paredzēti par pērnās zāles dedzināšanu.
Finansiālo grūtību dēļ virsmežniecībā ir bažas, ka var atkārtoties 2006.gada situācija. Tovasar Alūksnes rajona teritorija gandrīz visu laiku bija dūmos tīta. Resursi, kas ir mežniecību rīcībā, ir trešā daļa no pagājušā gada finansējuma. “Ja mežs deg, tad ir vajadzīga nedēļa, lai pieskatītu un atkārtoti apdzēstu zemsedzē atjaunojušos degšanu. Purvā degšanu var tikai ierobežot, bet ne apdzēst,” uzsver L.Kļaviņš. Viņš atzīst, ka jācer uz lietainu vasaru.
