Kalncempjos joprojām jūtama liela vēstures elpa
Kalncempjos, atklājot jaunizveidoto sabiedrisko centru, Rudīte Fērmane prezentēja arī projektā par neapzinātās kultūras mantojuma vērtībām paveikto, izzinot Kalncempju pagasta vēstures liecības.
Tas bija Eiropas Savienības projekts, ko Latvija īstenoja kopā ar Igauniju. No Latvijas tajā iesaistījās Limbažu, Valmieras, Valkas un Alūksnes rajonu teritorijas, no Igaunijas – lielākā daļa pašvaldību.
Projekta galvenais uzdevums bija pēc speciāli izstrādātas metodikas veikt līdz šim neapzinātā kultūras mantojuma identifikāciju, iegūto informāciju digitāli uzmērīt un ietvert publiski pieejamā datu bāzē. No Latvijas projektā iesaistījās 74 pagasti. Sākotnēji prognozēja, ka no šīs teritorijas varēs atrast ap 7000 objektu, bet tika atrasti apmēram 18 000 objektu.
“Visi objekti, ko apsekojām, tika sadalīti pa grupām – mājvietas, ceļi un robežas, koki un koku grupas, meži, senie tīrumi, industriālie kompleksi un ražotnes, ūdeņi, militārās būves un vietas, kultūras, izglītības un sabiedriskās dzīves norišu vietas, sakrālās vietas, apbedījumu vietas, mītiskās un nostāstu vietas. Tikām apmācīti, kā dabā to visu ieraudzīt. Mums izsniedza digitālos uzmērīšanas aparātus, lai visus objektus varētu uzmērīt ar koordinātēm. Tika izsniegtas senās kartes – man tā bija Kalncempju karte vācu valodā ar datiem uz 1890.gadu, kur attēlotas pirmās ēkas – vecsaimniecības. Darbā izmantojām arī Latvijas Ģenerālštāba 1932.gada kartes, kur ir jau daudz vairāk apdzīvotu vietu un objektu. Mūsu mērķis bija apzināt 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma ēkas, saimniecības Kalncempjos, kas neatrodas pagasta centrā,” stāsta R.Fērmane.
Atrod lielu krama akmeni
Kalncempieši kopā ar R.Fērmani vizuāli uzskatāmi un stāstījuma formā “izstaigāja” savu pagastu, ielūkojoties senā un ne tik senā pagātnē. R.Fērmane norāda, ka projektā īpaši akcentēja objektus, kur cilvēki gadu gadiem centušies saglabāt vēsturisko un senlaicīgo.
“Piemēram, šādi objekti ir Vāverkalnā, kur uzmanību piesaistīja ēka, kas joprojām ir apšūta ar skaidu lubiņām. Arī Okani ir ar senu vēsturi – tos ir cēluši četri brāļi un, ieejot Okanos, pārsteidza, ka arī virtuvē bija izbūvētas četras plītis. Okanos bija neliels ciems, jo netālu cita no citas atradās piecas-sešas mājas. Latvijas laikā tur ir bijusi ļoti liela saimniecība – saimniekam ir bijusi arī kuļmašīna, sava smēde, kokogļu dedzinātava. Kara laikā tur ir bijusi vācu armijas uzturēšanās vieta. Netālu ir arī Okanu senkapi – akmeņkrāvuma kapi, kur esot apglabāti zviedru karavīri,” stāsta R.Fērmane.
Interesants atradums sastapts Sanakalnā – liels krama akmens.
“Aizvedām to uz Alūksnes Dabas muzeju vadītājam Aldim Verneram – viņš atzina, ka pie mums krams dabā atrodams apmēram sērkociņu kastītes lielumā un šis akmens ir īpašs. Tagad tas ar saimnieku piekrišanu glabājas Alūksnes Dabas muzejā,” saka R.Fērmane.
Viņa uzsver, ka Kalncempjos ir daudz senu ēku, bet daudz arī dažādu dižkoku – īpaši ozoli, liepas. “”Kalnažagatās” izmērījām apkārtmēru arī vienam vītolam – parastajam pūpolkokam, kas bija 4,57 metru. Neko tādu līdz šim nebiju redzējusi,” viņa saka.
Katrs var aplūkot internetā
Kalncempjos ir arī vairākas grants ņemšanas vietas, seno ceļu vietas.
“Savulaik Kalncempji ir maz cietuši no meliorācijas ierīkošanas, tāpēc šeit joprojām ir jūtama liela vēstures elpa. Protams, laiks dara savu un pamazām daudz kas iet postā, tomēr Kalncempjos joprojām ir daudz senu ēku, kur savulaik ieguldīts daudz un liels cilvēku darbs,” secina R.Fērmane. Veiktais darbs gan par kādreizējo Alūksnes rajona teritoriju, gan citām projektā iesaistītajām Latvijas pašvaldībām tagad ir aplūkojams arī internetā: http://mkt.vmd.gov.lv/cultural . Savukārt Viktora Ķirpa Ates muzeja direktore Batālijas Pomerance atzina – Kalncempji ir sena un maz izpētīta teritorija, tādēļ tās izzināšanā aktīvi iesaistās un turpmāk iesaistīsies arī muzejs.
