Iestājoties
tveicīgajam laikam, Pārtikas un veterinārais dienests atgādina –
knišļu aktīvajā periodā, kas ir maijā un jūnijā, dzīvniekus
ganībās vajadzētu laist dienas vidū un pa nakti līdz saules
lēktam. Ja novērojama knišļu masveida savairošanās, nevajadzētu
dzīvniekus laist ārā vispār.
Lai
pasargātu dzīvniekus no sāpēm, stresa, kā arī no nopietnām
veselības problēmām, ko rada knišļu un citu asinssūcēju
kukaiņu kodumi, pirms izlaišanas ganībās
dzīvnieki jāapstrādā ar līdzekļiem kaitēkļu atbaidīšanai.
Taču pirms to iegādes jākonsultējas ar veterinārārstu. Ja
dzīvnieki ir sakosti, tie jāved uz novietni vai zem nojumes un
nekavējoties jāizsauc veterinārārsts.
Veclaicenes
zemnieku saimniecības “Mauriņi” īpašniece Gunita Virka
stāsta, ka īpašu knišļu uzbrukumu vēl nav. “Arī citus gadus
nav nācies saskarties ar šo problēmu. Neesmu bēdājusies, jo,
atrodoties ārā, dzīvnieki pierod pie visa. Arī es neesmu jutīga,
tāpēc knišļi man netraucē. Tāpat arī maniem lopiem ne. Esam
pie visa pieraduši,” viņa saka.
Karstā
laikā arī jārūpējas, lai dzīvnieki nepārkarst.
Parasti tas notiek atklātās ganībās, bezvējā, kā arī
transportēšanas laikā. Tas attiecas arī uz mājdzīvniekiem.
Dodoties izbraukumā vai iepērkoties, nevajadzētu dzīvniekus
atstāt automašīnā, arī tad, ja logs ir pusatvērts. Ja dzīvnieki
tiek turēti dzīvoklī, tiem var ierīkot guļvietu vēsākā telpā,
piemēram, vannas istabā uz flīžu grīdas.
Ja suns tiek turēts
piesiets vai atrodas voljērā, jārūpējas, lai tam būtu iespēja
patverties no tiešiem saules stariem. Ja novērotas pārkaršanas
pazīmes, jādod pietiekami daudz auksta dzeramā ūdens.
Nevajadzētu
govis, aitas, cūkas un jo īpaši zirgus ganīt karstajā diennakts
laikā – no pulksten 12.00 līdz 16.00 – tiešos saules staros vai
arī jārūpējas, lai tie atrastos nojumē vai koku ēnā. Īpaši
putniem un cūkām jānodrošina ventilācija, gaisa apmaiņa, bet ne
caurvējš, un, ja iespējams, jāparedz dzīvniekiem lielāka
platība, lai tie nebūtu saspiesti savās mītnēs.
“Var
teikt, ka mūsu lopi ir laimīgi visu gadu. Šobrīd viņi ir
aplokos, tāpēc viņiem ir iespēja atrast ērtāko vietu sev: kādu
pakalniņu, kur ir ēna vai vējš. Aplokos viņiem viss ir pieejams,
arī ūdens,” saka G.Virka.
