Šodien,
20. februārī sociālās aprūpes centra zālē „Alūksne’’
pulcējās klienti un darbinieki, lai noklausītos iemītnieka
Raimonda Vaitkeviča dzeju.
Pirmo
reizi ar Raimondu sastapos Valentīna dienā, kad viņš ar savu
spēcīgo balsi iepriecināja dziesmu saspēlē. Šoreiz pirms
došanas zālē puisis pastāstīja par sevi tuvāk. – Man ir 33
gadi. Esmu dzimis Tukuma rajonā Lāčplēša dienā. Mācījos
Irlavā, tur pabeidzu nepilnas deviņas klases, iestājos Alsviķos,
taču to nepabeidzu. Dzīve sameta kauliņus tā, ka vajadzēja
iestāties sociālās aprūpes centrā „Alūksne’’. Te arī
atvērās mana mūza, kura plūst no dvēseles dziļumiem. Pusotra
mēneša laikā, kurus te esmu pavadījis man dažādos diennakts
periodos, vairāk gan vakaros ir tapuši astoņpadsmit dzejoļi.
Rakstu par māti, dzīvi kā tādu, Dievu jo esmu kristietis, piederu
pie katoļticības. Man patīk dziedāt, dziedāju skolā. Kad
dzīvoju Kārsavas novadā, tad dziedāju Kārsavas baznīcā un
Mežvidu tautas namā. Ģimenes man nav, esmu bērnunama bērns.
Tagad man galvenais ir iepriecināt centra ļaudis, lai viņu
dvēselēs ieplūstu vairāk gaismas. Ceru, ka šodien man tas vairāk
vai mazāk izdosies. Publikas priekšā es saviem dzejoļiem uzstāšos
pirmo reizi dzīvē. Uz to mani iedrošināja sociālā aprūpētāja
Agra Andersone. Dienas pavadu aprunājoties ar pārējiem klientiem,
klausoties mūziku, lasot grāmatas, rakstot dzejoļus un palīdzot
mizot kartupeļus, ceru, ka vasarā tikšu arī uz baznīcu’’,
teic Raimonds.
Kad
Raimons ratiņkrēslā iebrauc zālē viņu, sagaida ar aplausiem.
Telpa saposta, uz balti noklāta galda deg svece. Pie klavierēm
apsēdusies mums labi zināmā Ilze Briediņa. Dzeja mijas ar
dziesmām Staburadze, ugunskurs, Veltījums mātei, paldies tev, māt!
Dvēseliskā
pusstunda beidzas ar Raimonda dzejoli „Lūgsna’’
Es
lūdzu tev Dievs, es lūdzu
Par
naidu, par sāpēm un asarām sāļām.
Es
lūdzu par pasauli, un naidpilniem ļaudīm,
Kas
šķēpu dur mākoņiem, debesīm cauri.
Dod
spēku dabai un dzīvajam,
Dāvā
krāšņumu pasaules ziediem.
Cilvēku
sirdīs liesmu jel dedz,
Lai
tie var sapņot, mīlēt un cerēt!
Dos
visai cilvēcei spēku Dievs,
Dari
tai cietās dvēseles mīkstas
Un
māci mums mīlēt, Dievs tā
Kā
mīli mūs, bērnus, visus tu pats!
Pēc
tam viņš uzaicināja klātesošos nodziedāt kopīgi „Pie Dieviņa
gari galdi’’.
Beidzoties
skaistajai pusstundai, Raimonds pateicas klausītājiem novēlot tiem
saticību, mīlestību, veselību un sapratni vienam pret otru.
Īpašu
paldies saņem Ilze, kuru Raimonds sauc par savu skolotāju, jo
turpmāk viņš būs centra dziedātāju pulkā vairāk kā līdz
šim.
Paldies
Raimondam! Lai visiem svētīgas mierpilnas dienas !
