Slimnīca nevēlas savās telpās patversmi
Alūksnes novada domes jūlija sēdē vairums deputātu nobalsoja pret 13 305 latu piešķiršanu Alūksnes slimnīcas katlumājas remontam, jo slimnīca nav piekritusi savās telpās izvietot patversmi cilvēkiem, kuriem nav pajumtes.
Lai rastu finansējumu katlumājas negaidīti iebrukušajam apkures katlam, kā remonts šogad nebija plānots, SIA “Alūksnes slimnīca” vērsās pie abiem kapitāldaļu turētājiem – Alūksnes un Apes novadu domēm ar lūgumu piešķirt līdzekļus. Atbilstoši kapitāldaļu skaitam Apes novadam lūdza 3000 latu, ko deputāti arī atbalstīja, bet Alūksnes – 13 305 latu, ko vairums deputātu neatbalstīja. “Par” balsoja deputāti Valda Zeltiņa, Ēriks Mediss, Askolds Zelmenis, Aivars Fomins, Laimonis Sīpols, Ainars Melders, atturējās – Andis Krēsliņš, Andis Zariņš, Jānis Nīkrencis, Marina Ramane, Sandra Zeltiņa, Zinaīda Silirava, Elita Laiva, bet sēdē nepiedalījās Dzintars Adlers un Verners Kalējs. Degradēs vidi
Jau no Alūksnes novada jūlija finanšu komitejas sēdes deputāti lemšanai uz domes sēdi virzīja lēmuma projektu ar rosinājumu – ja pašvaldība slimnīcai piešķir līdzekļus katlu mājas remontam, tad slimnīca varētu atvēlēt telpas savā teritorijā patversmes izveidei tām personām, kas pašlaik mitinās O.Vācieša ielas 9 ēkā, ko dome lēmusi nojaukt.
SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa norāda – pašvaldības pārstāvji telpas slimnīcā esot jau aplūkojuši, secinot: administratīvās telpas ar parketa grīdu izmanto, lai vairāku novadu mediķiem organizētu izglītojošus seminārus, savukārt telpas vecajās garāžās pašlaik ir iekonservētas, tur ir liela platība, ko apkurināt izmaksās dārgi.
“Mediķim nevar uzlikt par pienākumu rūpēties par šādiem cilvēkiem. Turklāt slimnīca ir diezgan noslēgta vide, ko nevajadzētu degradēt. Patversmes un slimnīcas darbība ir divas atšķirīgas funkcijas, tie ir divi dažādi finansējumi, ko stingri uzmana Veselības norēķinu centrs un Veselības ministrija. Iemītniekus no O.Vācieša ielas 9.ēkas jau līdz šim esam ārstējuši, turklāt uz slimnīcas rēķina, jo paši par sevi viņi nespēj samaksāt,” saka M.Kauliņa.
Turklāt bez visa tā slimnīcai ir arī citas nebūšanas – šāgada pirmajos mēnešos, veicot reformas, finansējumu visām lokālajām slimnīcām samazināja vidēji par 10 procentiem. “Plānojot reformas, solīja, ka būs līdzekļu pārdale no stacionārās uz ambulatoro daļu, bet tā nav noticis, un lokālo slimnīcu finansējums ir iedalīts traumpunktiem un citiem mērķiem. Strādājot ar atbilstošo ministriju politiķiem, ceram, ka uz gada beigām atgūsim šos 10 procentus,” saka M.Kauliņa.
Neesot solīto zelta kalnu
Tomēr arī domes sēdē deputāti A.Krēsliņš un A.Zariņš pauda, ka patversmei piemērotākā vieta būtu tomēr slimnīcā.
“Slimnīcā ir brīvas telpas – var ierīkot atsevišķu ieeju, atvēlēt dažas telpas ar atsevišķu tualeti, dušām. Jautājumu par patversmi novada dome nav spējusi atrisināt jau gadu. Kad apstiprināja šā gada novada budžetu, tad gan tika solīti zelta kalni,” saka A.Krēsliņš.
Viņš uzskata, ka pirms svarīgu jautājumu lemšanas starp novada domi un sabiedrību pietrūkst viedokļu apmaiņas – arī šajā gadījumā. Deputāts un sociālo jautājumu komitejas vadītājs A.Melders secina – kamēr pašvaldība sociālajā budžetā neparedzēs ap 20 000 latu patversmes izveidei un uzturēšanai, tikmēr šo jautājumu neatrisinās.
