Alūksnes novada Finanšu komitejas sēdē diskutēja par novada bāriņtiesas uzturēšanas izdevumiem, nolikumu un jaunu štata vietu, ko bāriņtiesas priekšsēdētāja Rita Nīkrence lūdz radīt lielā darba apjoma dēļ.
Novada pagastu pārvalžu vadītāji atbalsta modeli, ka šo novada kopīgo struktūrvienību no šā gada oktobra līdz decembrim uztur par pagastu un pilsētas līdzekļiem, kas iemaksāti, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu katrā pašvaldībā.
Izskata centralizēti
Diskutējot par bāriņtiesas nolikumu, R.Nīkrence norādīja – jaunizveidotā bāriņtiesa pārņēmusi jau gatavu nolikumu no iepriekšējās, ko vajagot mainīt. “Divi punkti neatbilst pašreizējam bāriņtiesu likumam. Manuprāt, tas ir sociālais darbs: noskaidrot ģimenes, kurās nav pietiekami nodrošināta bērnu attīstība, un par pilngadīgām personām, kurām veselības stāvokļa dēļ nepieciešama aizgādība. Šos punktus vajadzētu izņemt no nolikuma, jo nevēlos uzņemties papildus pienākumus,” sacīja R.Nīkrence.
Viņa uzsvēra, ka bāriņtiesai darba apjoms palielinājies 15 reizes, jo tagad visas lietas izskata centralizēti. “Iepriekš katrā pagastā bija viens bāriņtiesas priekšsēdētājs un trīs locekļi. Tagad uz trim pagastiem ir viens loceklis, bet visas lietas glabājas Alūksnē. Turklāt tikai daļa lietu, kas ir saņemtas no pagastiem, ir atbilstoši sakārtotas – vairums ir nekvalitatīvas. Darba ir ļoti daudz, tādēļ vēlamies bāriņtiesā papildus štata vietu. Šobrīd esam noslēguši līgumu ar Nodarbinātības valsts aģentūru un bāriņtiesā līdz nākamā gada martam strādā bezdarbniece, kas palīdz Pededzē. No nākamā gada janvāra darbu sāks otra bezdarbniece, kura savus pienākumus veiks Alūksnē. Bet tas ir uz laiku, tādēļ ir jādomā par jaunu štata vietu, jo fiziski mēs nespējam tikt galā ar lietvedību,” pamato R.Nīkrence.
Nolikumus neievēro daudzi
Deputāte Sandra Zeltiņa norādīja, ka agrāk locekļi tikai piedalījās sēdēs un neko vairāk nedarīja – visu veica priekšsēdētājs. Pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja Aiva Egle piebilda, ka darba apjoms līdz ar novadu izveidi ir palielinājies visiem. “Runājot par nolikumu, jāuzsver, ka arī ģimenēs, kas nav atzītas par maznodrošinātām vai trūcīgām, ir gadījumi, kad vajag bāriņtiesas palīdzību,” saka A.Egle. Deputāts Ainars Melders piebilda, ka neizprot uztraukumu par atsevišķiem nolikuma punktiem, jo puse pašvaldības iestāžu nepilda savus nolikumus.
Bāriņtiesas priekšsēdētāja R.Nīkrence bija arī lūgusi apstiprināt bāriņtiesas darbiniekiem papildus atvaļinājuma dienas līdz 12 dienām gadā, kā to atļauj likumdošana. Šo lūgumu deputāti neapstiprināja un atlika, lai gan R.Nīkrence uzsvēra, ka tagad katrs bāriņtiesas loceklis apkalpo vairāk nekā pusotru tūkstoti iedzīvotāju. “Kaut kāda kompensācija viņiem pienākas,” pārliecināta R.Nīkrence. Bāriņtiesas nolikumu pašlaik atstāja nemainītu, jo drīzumā valstī būs jauns bāriņtiesu likums. Tāpat arī par jaunām štata vietām vēl nevienojās, jo šo jautājumu jāskata kompleksi ar pašvaldības budžetu.
Būs plašākas telpas
R.Nīkrence norāda, ka pašlaik vislielākais darba apjoms ir bāriņtiesas loceklei Kristīnei Kokarevičai, kuras pārziņā ir Ilzenes, Zeltiņu, Kalncempju un Annas pagasti. Allas Orehovas pārziņā ir Pededzes, Liepnas un Mārkalnes pagasti, Elitas Jansones – Jaunannas, Malienas un Mālupes pagasti, Daigas Rences – Jaunalūksnes, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagasti, Eināra Žvarta ziņā ir Alsviķu un Ziemeru pagasti, bet Ritas Nīkrences pārziņā ir Alūksnes pilsēta.
“Visās pagastu pārvaldēs un pilsētā nodrošinām iedzīvotāju pieņemšanu. Pašlaik daudz strādājam ar lietām, kas saistītas ar bērna aprūpes tiesību atņemšanu vecākiem un aizbildniecības dibināšanu. Paredzams, ka nākamgad novada bāriņtiesa pārcelsies uz plašākām telpām – tepat administratīvajā ēkā,” saka R.Nīkrence.
