Alūksnes novada
dome organizēs atklātu skiču konkursu “Cepurītes sala kā
tūrisma objekts”, lai izzinātu idejas, kā šo salu attīstīt,
lai tā būtu interesanta tūristiem.
Plašāk jāizmanto
kā tūrisma objekts
Jāuzsver, ka arī
šobrīd Cepurītes sala nav slēgta teritorija. Decembra
tautsaimniecības komitejā apsprieda skiču konkursa nolikumu. Tas
paredz arī 1100 eiro naudas balvu fondu labāko ideju autoriem.
Komitejas vadītājs Dzintars Adlers norādīja – iecere par to, ka
Cepurītes salai jābūt publiskāk pieejamai tūristiem,
attīstījusies no gidu priekšlikumiem. Novada domē pie šā
jautājuma strādājušas divas lielas darba grupas. Vienojušies, ka
Cepurītes sala plašāk jāizmanto kā tūrisma objekts, nevis
ceremoniju norises vieta, tomēr arī ceremoniju norise tur
paredzēta.
“Viens no skiču
projekta uzdevumiem ir izveidot pie Cepurītes salas laivu piestātni
un simbolisku, oriģinālu vietu, kur noturēt ceremonijas –
piemēram, tas varētu būt kāds neliels templis, laukums ar
laukakmeņiem vai kas cits,” stāsta Alūksnes novada domes projektu vadītāja Sanita Adlere.
Jāsakārto savs
pagalms
Deputāts Ainars
Melders pauda bažas, ka tādējādi zudīšot leģenda par mīlētāju
saliņu: ja Cepurītes salā viena laiva piestājusi, nākamā to
nedara, kamēr pirmā nav aizbraukusi. Alūksnes ezerā ir arī citas
salas, par kurām arī vajagot padomāt.
“Kopumā ideja ir ļoti
laba, jo mums Alūksnē tūrismam nav vēstures. Šobrīd nepareizi
tiek pasniegta Jaunlaicene, aizejot no vēstures, nerunājam par
Katrīnu II. Gadiem par to domes komitejās ir runāts, bet nav
izdarīts,” sacīja A.Melders.
Dz.Adlers pauda, ka ar 2016.gadu
tūrisma jomā jāuzņem apgriezieni, aktīvi popularizējot savas
teritorijas, lai palielinātu tūristu skaitu, tādēļ līdz tam
“jāsakārto savs pagalms”.
Deputāte Jana Zilkalne vērsa
uzmanību, ka Cepurītes sala ir valsts nozīmes arheoloģijas
piemineklis, tādēļ nebūšot tik vienkārši tur izveidot
piestātni. Jautājumu par skiču konkursa rīkošanu
apstiprinās decembra domes sēdē. Idejas tam varēs iesniegt līdz
2015.gada 27.februārim.
Iecerēts jauns
tūrisma maršruts
Decembra
tautsaimniecības komitejā Dz.Adlers prezentēja ieceres saistībā
ar Alūksnes, Ates, Zeltiņu un Veclaicenes attīstību, uzsverot, ka
pirmā izraudzīta Alūksne ar savu kultūrvēsturisko mantojumu.
“Lai visas ieceres īstenotu, vēl jāiegulda daudz darba, jāstrādā
pie mārketinga. Mazo lietu sakārtošanai Alūksnē nākamgad
nepieciešami aptuveni 184 000 eiro, nauda jārod arī caur projektu
konkursiem no fondiem,” sacīja Dz.Adlers.
Alūksnē iecerēts
izveidot jaunu komerciālu tūrisma maršrutu, kas sāktos un
noslēgtos tūrisma centrā, aptverot mākslas skolu, Pilssalu, jauno
gājēju tiltu, Tempļakalna pussalu, skatu torni, tad tūristi
iekāptu ūdens transportā un brauktu uz Cepurītes salu, pēc tam
uz parku, Jauno pili un tūrisma centru. Perspektīvā paredzēts, ka
no pils ar elektrotransportu var aizbraukt uz bānīša staciju.
”Tiek strādāts, lai Pilssalā atjaunotu Marijas paviljonu –
šobrīd tam tiek gatavots darba uzdevums. Gājēju tilta būvniecību
uz Tempļa kalna pussalu uzsāks šoziem, atklāšana paredzēta
pilsētas svētkos. Tiek strādāts, lai parkā atjaunotu vēsturiskos
objektus. Kalējs Laimonis Bāliņš jau strādā pie kādreizējā
Putnu paviljona atjaunošanas,” klāstīja Dz.Adlers.
Alūksne – gaismas
pilsēta
Līdzekļi paredzēti
arī ūdens transportlīdzekļa iegādei. Dz.Adlers skaidroja –
mērķis ir pašvaldībai sarūpēt savu, vizuāli kvalitatīvu ūdens
transportu tūristu pārvadāšanai pa Alūksnes ezeru. Pēc tam,
rīkojot izsoli, atrastu uzņēmēju, kurš nodrošina tā kustību
pa ezeru.
M.Lazdekalns rosināja
domāt arī par Tempļa kalna rotondas izgaismošanu, jo tas esot
iespaidīgs objekts. Dz.Adlers atzina – dažādu objektu
izgaismošana ir ļoti laba, bet dārga, tomēr tiekot apsvērta
iecere nākotnē Alūksni definēt kā gaismas pilsētu. Iecerēts
izgatavot arī Kanovas vāzes kopiju, ko izvietotu tās sākotnējā
vietā brīvā dabā – starp pili un O.Vācieša ielas krustojumu,
greznojot teritoriju. Marmora vāzes oriģināls kopš
trīsdesmitajiem gadiem glabājas E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā.
Komitejā izskanēja, ka ģimnāzija oriģinālu varētu nodot
glabāšanā Alūksnes muzejam, kur to apskatītu plašāks
interesentu loks.
