Šobrīd
uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežas notiek
robežjoslas attīrīšanas darbi, tostarp Viļakas pārvaldes teritorijā.
Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas šī ir pirmā reize, kad notiek tik
apjomīgi darbi. Nelielā apjomā tie uzsākti jau arī Alūksnes novada
teritorijā.
2007.gada 27.martā tika noslēgts robežlīgums starp
Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju. Līdz šim dabā iezīmēta
Latvijas – Krievijas robeža ar robežzīmēm visā garumā jeb 274 kilometri.
Viļakas robežsardzes pārvaldes Nodrošinājuma dienesta priekšnieks
majors Juris Dmitrijevs norāda – pašlaik gan no Latvijas, gan Krievijas
puses notiek robežjoslas attīrīšana – uz sauszemes izcērt kokus, izrauj
celmus, veic planēšanas darbus, bet gar ūdeņiem attīra teritoriju gar
robežzīmēm.
Atsavinās no privātpersonām
„Mums Latvijas pusē
robežjosla noteikta 12 metru platumā. Līdztekus tam notiek arī zemju
atsavināšana robežjoslas vajadzībām. Iemērītas un atdalītas tiek gan
zemes, kas ir valstij piekritīgas vai brīvās valsts zemes, gan
privātpersonām piederošās, lai varētu izveidot šo 12 metru plato
robežjoslu. Šobrīd šis process rit pilnā sparā – tiesa, tas prasa daudz
laika, jo ar katru privātīpašnieku ir jāvienojas par zemes atsavināšanu,
jāveic izpirkšana, ko var izdarīt ar Ministru kabineta lēmumu,” stāsta
J.Dmitrijevs.
Alūksnes novadā šobrīd līdz galam vēl nav novests neviens
zemes atsavināšanas process no privātpersonām, bet ir uzsāktas sarunas –
norit mērniecības darbi, saskaņošana un citas procedūras. Bērziņu
robežpārejas punkta apkārtnē, kur robežojas Liepnas un Žīguru pagasti,
robežjosla jau ir attīrīta apmēram 10 kilometru garumā. Šobrīd darbi
notiek valstij piekritīgajās zemēs, jo ar privātpersonām vēl nav panākta
vienošanās,” stāsta J.Dmitrijevs.
Robežzīmes būs numurētas
Viņš
norāda, ka visā robežas garumā atsavināmi aptuveni 380 īpašumi, no tiem
Alūksnes novadā 40 īpašumi. „Atjaunojot Latvijas neatkarību, nebija
skaidrības, kur īsti Latvijas – Krievijas robeža vīsies, pilnībā tas
tapa skaidrs tikai 2013.gada nogalē. Alūksnes novadā tas varbūt nebija
tik aktuāli, jo bija garš robežas posms, kas vijās pa veco Latvijas –
Igaunijas robežu, tur nebija problēmu,” saka J.Dmitrijevs.
Demarkācijas
darbi jāpabeidz 2016.gada nogalē, kad robežjoslai jābūt attīrītai, jābūt
izvietotām robežzīmēm, kas būs numurētas. Šobrīd robežzīmēm piešķirti
tikai pagaidu numuri. J.Dmitrijevs norāda, ka līdz tam gan Latvijas, gan
Krievijas puse izgatavos kartes, ko izvietos robežjoslā.
Iekšlietu
ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūra ir veikusi iepirkumu,
atbilstoši tā rezultātiem robežas demarkācijas darbus veic SIA “PK
19+93”, piesaistot arī apakšuzņēmējus.
Izbūvēs infrastruktūru
J.Dmitrijevs
uzsver, ka nākamais etaps būs valsts robežas joslas infrastruktūras
izbūve gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu. Šiem
darbiem jau ir izsludināts apjomīgs iepirkums.
„Kad iepirkums būs
noslēdzies, šo darbu laikā robežjoslā 12 metru platumā veiksim tiltu,
žogu izbūvi, caurteku ievietošanu, kontrolpēdu (uzarta zemes josla –
red.) joslas ierīkošanu. Šie apjomīgie darbi jāpaveic laika posmā no
2015. līdz 2019.gadam. Arī šie darbi notiks pirmo reizi Latvijas
vēsturē, tādēļ pieredzes vēl nav. Līdz šim šādi darbi nav veikti ne uz
Latvijas – Baltkrievijas, ne Latvijas – Igaunijas, ne Latvijas –
Lietuvas robežas,” saka J.Dmitrijevs.
Viņš atzīst, ka, sākot no Valsts
robežsardzes Ludzas pārvaldes Grebņevas nodaļas un visā Viļakas
pārvaldes teritorijā, tostarp robežas daļā Alūksnes novadā, robeža
faktiski jāiezīmē no jauna, jo tā ir bijušās Abrenes daļā.
