Pēc trīs nedēļu darba arheoloģiskos izrakumus Alūksnes Pilssalā ir pabeiguši SIA “Archeo” arheologi un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studenti. Pētījumu mērķis ir sasniegts – ir atrakti pils galvenie vārti, kā arī iegūta vērtīga un pirmreizēja informācija par Alūksnes viduslaiku pili.
Kopumā izrakumus veica četrās vietās, tostarp atsedzot pils galvenos vārtus un cietokšņa pagalma sienu.
Atrod oriģinālu akmeni
Salīdzinot ar 17.gadsimta pils plānu, arheologiem ir izdevies veikt izrakumus precīzi pils galveno vārtu vietā – tur izrakumi veikti pirmo reizi. “Plānā redzams, ka galvenajiem vārtiem abās pusēs bijuši četrstūru torņi, bet priekšā – pusapaļš tornis. Skatoties tagad zemes reljefā, šīs vietas var saskatīt. Samērogot veco plānu ar mūsdienu situāciju ir grūti, bet esam ļoti veiksmīgi izrakumu laukumu iemērījuši vietā, kur bijusi galveno vārtu iekšējā ieeja. Mēs izrakumus veicām pils iekšpagalma pusē. Ir saglabājusies arī vieta, pa kuru vārtus cēla augšā un laida lejā,” stāsta SIA “Archeo” arheologs Uldis Kalējs. Galveno vārtu ieeja nav bijusi plata – 2,4 metri, to rotājusi arī arka, kas gan vairs nav saglabājusies. “Lai nokļūtu līdz senā pils pagalma līmenim, būtu jārok vēl aptuveni divu metru dziļumā, bet šoreiz mūsu mērķis bija precizēt galveno vārtu atrašanās vietu un tas mums arī ļoti veiksmīgi izdevās. Atradām arī oriģinālu akmeni no vārtiem ar senajiem metāla stiprinājumiem. Šo izrakumu laikā gūtā informācija būs svarīga un noderīga, kad nākotnē šeit atkal gribēs veikt kādus darbus,” saka U.Kalējs.
Papildinās muzeja krājumu
Tagad arheologi gatavos atskaites par izrakumu procesa gaitu un atrastajiem priekšmetiem. U.Kalējs norāda, ka pēc tam Alūksnes novada pašvaldībā prezentēs savu veikumu, bet visus priekšmetus, ko atrada pētījumu laikā, nodos Alūksnes muzeja krājumā. Tika atrastas svina lodes, monētas, kaulu fragmenti – tostarp cilvēku, baltā māla pīpju kāti, jātnieku piešu fragmenti, lauskas. “Priekšmetus ņemsim līdz uz Rīgu, pētīsim un analizēsim, iespēju robežās restaurēsim. Atraktos mūrus apstrādājām ar ģeotekstilu, lai tie saglabātos, un bedres aizbērām, lai tuvojošais rudens un ziema tos nesabojā. Pēc tam pavasarī mūrus var atsegt, lai tie pakāpeniski izžūst, un domāt par konservāciju. Zinu, ka pašvaldībai ir plāns, kā sakārtot pilsdrupas, bet tas nav paveicams uzreiz – vajag daudzus gadus. Kā arheologi esam gatavi nākotnē atgriezties Alūksnes Pilssalā, lai turpinātu pētījumus,” saka U.Kalējs.
