Pededzes pagasta Ķuršu Brāļu kapus pagājušajā piektdienā apmeklēja Krievijas vēstniecības pārstāvji un meklēšanas vienības “Leģenda” vadītājs Tālis Ešmits. Viņi kopā ar pagasta pārvaldes vadītāju Intu Ņikitinu vērtēja kapu restaurāciju.
“Tika atzīts, ka restaurācijas darbus SIA “Raiņa nams” strādnieki ir veikuši labi. Divās nedēļās tika atjaunotas kapus norobežojošās betona sienas un plāksnes ar kritušo karavīru vārdiem, kā arī nobruģēts kapu laukums. Ir iesēta zāle, paredzēts arī iestādīt kādu tūju. Lielie kapsētas koki un arī kapu norobežojošās sienas neļauj iespīdēt saulei, tāpēc puķes šajā vietā nav vērts stādīt. Pārrunājām iespēju izveidot celiņu uz Brāļu kapiem, tomēr tika secināts, ka tas nav vajadzīgs, jo ir kopējais celiņš, kas ved kapos,” stāsta I.Ņikitina.
Viņa atzīst, ka pededzieši var būt apmierināti, jo beidzot karavīru kapi ir sakārtoti. Ikdienā par Brāļu kapu uzkopšanu tāpat kā līdz šim rūpēsies pagasta pārvalde. Taču pašvaldībai nebija līdzekļu to restaurācijai, tāpēc 2006.gadā tika rakstīta vēstule Krievijas vēstniecībai Latvijā, vēlāk arī personīgi vēstniekam Aleksandram Vešņakovam. Lai gan nekāda atbilde netika saņemta, tomēr pamazām varēja manīt, ka ir sākušās darbības, lai atjaunotu Brāļu kapus. Acīmredzot nozīme bija arī bijušās Alūksnes rajona padomes galvenās speciālistes Gaidas Zujevas un novada domes deputāta Jāņa Nīkrenča aktivitātēm, aicinot atjaunot Brāļu kapus Ķuršos. Tajos ieradās Krievijas vēstniecības pārstāvji, kas fotografēja karavīru apbedījumu vietu. Šogad atbrauca T.Ešmits, kas informēja par izsludināto konkursu kapu restaurācijai.
SIA “Raiņa nams” no Rīgas izpildīja meklēšanas vienības “Leģenda” pasūtījumu, kas izrādījās diezgan sarežģīts. Tagad plāksnes ar kritušo karavīru vārdiem izskatās glītas, taču to atjaunošanai vajadzēja lietot speciālu tehnoloģiju, lai novērstu laika apstākļu radītos bojājumus. Pededzes un Mārkalnes pagasta attīstības speciāliste Daiga Vītola norāda, ka tās apstrādātas īpašās kamerās, tāpēc saglabāsies ilgu laiku. Plāksnes no metālu sakausējuma ir atlietas katra atsevišķi, tagad tādu izgatavošana būtu ļoti dārga. “Kopā ar novada pašvaldības vadību sagatavosim un nosūtīsim pateicību Krievijas vēstniecībai un meklēšanas vienībai “Leģenda” par Brāļu kapu restaurāciju,” norāda I.Ņikitina.
Tagad paredzēts sakārtot piemiņas vietu Lielajā Tēvijas karā kritušajiem pededziešiem, kas atrodas pagasta centrā. To būs iespējams atjaunot, piesaistot finansējumu ar projektu, pašu spēkiem. “Tur nav apbedīti kritušie karavīri, tāpēc par piemiņas vietas atjaunošanu jārūpējas tikai pašiem. Krievijas vēstniecības un meklēšanas vienības pārstāvji no Pededzes devās uz Prinduļu kauju vietu, lai noskaidrotu, kādā stāvoklī ir tā,” informē I.Ņikitina. Alūksnes novada pašvaldības ainavu arhitekts Agris Veismanis iesaka piemiņas vieta iestādīt tūjas, kā arī to labiekārtot.
