Latvijas Neredzīgo bibliotēka Latvijas valsts simtgades laikā ar
Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latvijai – 100” atbalstu
organizēs pasākumu ciklu “Klusie vēstures veidotāji”. Pirmais pasākuma
cikls sāksies šodien, kad bibliotēkas pārstāvji dosies uz atdusas
vietām, lai, sakopjot, noliekot ziedus un aizdedzot sveces, godinātu
cilvēkus un viņu paveikto.
Bite informēja, ka plkst.10 Lielajos Meža kapos tiks godināts
neredzīgo kopienas atbalstītājs, rātskungs Nikolajs Andrejs Pihlavs. Pēc
tam, plkst.10.30, Rīgas 1.Meža kapos pieminēs diriģentu Arnoldu Skridi,
plkst.11.30 Rīgas Svētā Miķeļa kapos – Latvijas Neredzīgo biedrības
muzeja izveides iniciatori, novadpētnieci Irēnu Gaili.
Ceturtdien, 23.maijā, plkst.14 Latvijas Neredzīgo bibliotēkā pieminēs
Neredzīgo skolas dibinātāju Idu Valentinoviču, Rīgas Neredzīgo un
vājredzīgo institūta direktoru Oskaru Albertu Johanu Notnāgelu, kā arī
Braila raksta latviešu valodas alfabēta izveidotājus Albertu Rutki un
Pāvilu Eihi.
Nākamnedēļ, 29.maijā, Alūksnes
kapos pieminēs ilggadēju Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centra
direktoru Valdi Stilvi, bet 30.maijā plkst.10.30 Biķera kapos –
zinātnieku, matemātiķi Aivaru Lorencu.
Kā ziņots, pasākumu cikla “Klusie vēstures veidotāji” mērķis ir
izcelt cilvēkus, kuri ar savu dzīvi, darbu, zināšanām un talantiem arī
ir atstājuši pēdas Latvijas attīstībā, tostarp devuši vai turpina dod
ieguldījumu redzes invalīdu kopienā tādās jomās kā kultūra, izglītība,
zinātne, sports un citās. Pasākumos tiks godināti cilvēki ar redzes
invaliditāti, kā arī tie, kuri strādā ar šo kopienu.
Pasākumam būs trīs galvenie cikli – dāvanas Latvijai gatavošana,
rotāšanās un dāvanas pasniegšana. Projekta noslēgumā tiks izdota
novadpētniecības grāmata “Klusie vēstures veidotāji. Ievērojami cilvēki,
par kuriem skaļi nerunā”. Grāmatā būs apkopoti 30 cilvēku dzīvesstāsti.
