Vakar Svētā Bonifācija Romas katoļu baznīcā Alūksnē bija dubulti svētki – ikgadējās vadības viesošanās laikā baznīcu pirmo reizi apmeklēja nesen amatā apstiprinātais arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.
Baznīcu pildīja kuplāks cilvēku skaits kā citās svētdienās. Svētās mises laikā kopīgās lūgšanās slavēja Dievu, atbrīvojoties no grēka un gūstot ticību, tika dots arī Iestiprināšanas sakraments.
Uzrunājot klātesošos, Z.Stankevičs rosināja aizdomāties par cilvēka būtību un sūtību, to, kas vajadzīgs laimei, uzsverot – “cilvēks tika radīts ar nolūku, lai viņš nestu svētību citiem, lai būtu vienotībā ar Dievu.” Cilvēku un grēkā krišanu Z.Stankevičs salīdzināja ar kristāla lustru – kad tā tiek labi izgaismota, sāk zaigot dažādās varavīksnes krāsās un tās skaistumā ir redzama pat debesu atblāzma. “Diemžēl dzīvē tā nenotiek, jo cilvēks krīt grēkā. Grēkā krišanu var salīdzināt ar skaistās kristāla lustras nokrišanu no griestiem, kad brīnišķīgie gabaliņi sašķīst sīkās drumslās. Mēs varam gabaliņus salikt kopā, bet tas vairs nav agrākais skaistums. Cilvēks šajā situācijā nevar darīt neko – tikai Dievs var palīdzēt cilvēkam savienot izšķīdušos gabaliņus, lai tie atkal sāktu zaigot visās varavīksnes krāsās,” sacīja Z.Stankevičs, uzsverot, ka Dievs cilvēku ir radījis mūžīgai laimei – sagrēkot, tā ir bijusi cilvēka paša izvēle. Atgādinot par dzīves mūžīgajām vērtībām caur ikdienišķiem piemēriem, arhibīskaps stāstīja par cilvēka prasmi novērtēt reālo situāciju un vēlmi krist ilūzijās, atzīstot: reizēm cilvēki nepamatoti uzskata, ka Dieva desmit baušļi viņiem traucē un apgrūtina dzīvi. “Mēs ļoti labi redzam, kur mūs ir novedusi aizraušanās ar pasaulīgām vērtībām – pie krīzes. Cilvēks ir radīts augstākām lietām, nevis kalpošanai zelta teļam – naudai, varai un baudai, ignorējot Dieva desmit baušļus,” sacīja Z.Stankevičs.
Arhibīskaps aicināja uzdrīkstēties pašiem pārveidot pasauli un vidi ap sevi, būt solidāriem, iejūtīgiem, līdzatbildīgiem. “Mums Latvijā ir daudz čīkstēšanas, sūdzēšanās par politiķiem un visiem, visiem. Dievs mūs aicina nevis sūdzēties, bet ieskatīties savā sirdī un izdarīt to, kas no mums ikviena ir atkarīgs. Ja jūs visi kopīgi sāktu Alūksnē īstenot savu varu, kas tas būtu par spēku! Jūsos ir daudz potenciāla, jo latviešu tautai vienmēr bijis raksturīgs čaklums, darba mīlestība, mīlestība uz savu Tēviju un citas spēcīgas īpašības, ko vajag izkopt un atraisīt. Stājoties kontaktā ar savām vietējām autoritātēm, jūs varētu izdarīt daudz ko, lai pārveidotu Alūksnes varenību. Tā būtu garīga, materiāla un sociāla atjaunošanās, kuras laikā starp mums parādītos līderi un personības – vispirms lokālā mērogā, parādot sevi pašvaldību vēlēšanās, bet pēc tam valsts mērogā. Atjaunošanās jāsāk no apakšas – tas var aizņemt daudzus gadus, bet mums vēl visa dzīve ir priekšā, lai izdarītu to, kas ir mūsu iespēju robežās,” uzsvēra Z.Stankevičs. Viņš rosināja meklēt domubiedrus, nākt pie sava draudzes priestera Rolanda Kairiša, atdzīvinot gan draudzes dzīvi, gan savas pilsētas un novada varenību. Pēc svētās mises arhibīskaps pusdienoja kopā ar aktīvākajiem draudzes locekļiem un izzināja Alūksnes draudzes ikdienu, paveikto un darāmo, atzinīgi novērtēja baznīcas kora skanīgo sniegumu.
