“Vienotība” varētu būt prognozējamākais Saeimas vēlēšanām pieteiktais politiskais spēks. Vēlētājs ir iepazinis gan tās vājās, gan stiprās puses – spēju izvest valsti no krīzes uz ekonomiskās attīstības ceļa, par ko apbrīnu izteikuši arī premjera Valda Dombrovska ārvalstu kolēģi. Tajā pašā laikā “Vienotības” līderi nav pratuši darboties kā vienota komanda, kas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc tā nenodrošināja stabilu koalīcijas darbu sadarbībā ar Zaļo un zemnieku savienību, kā arī nav piedāvājusi sabiedrībai saprotamu valsts attīstības stratēģiju tuvākajiem gadiem. To šonedēļ atzina arī “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa, kura intervijā “Rietumu radio” sacīja: «Pirmā lielākā “Vienotības” kļūda bija, ka, uzvarot vēlēšanās, turpinājām valsts stabilizāciju, bet neizvirzījām nākamo mērķi un uzdevumu – valsts attīstību.»
Vēlas sadarboties ar ZRP
“Vienotība” ir apstiprinājusi gatavību turpināt valsts budžeta konsolidāciju, kas ietver skarbu pasākumu paketi, bet tikai tā valsti varot nostādīt uz izaugsmes ceļa, lai tā nekad neatgrieztos neveiksmīgo valstu sarakstā. “Vienotību” kā nopietnāko politisko spēku, kura vairāki desmiti politiķu ir sabiedrībā labi zināmi, uzlūko arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Par to liecina viņas apsveikums “Vienotības” dibināšanas kongresa delegātiem, kurā bija teikts: “Līdz ar vienotas partijas izveidi “Vienotība” nostiprina savas pozīcijas kā nopietns un paliekošs spēlētājs uz Latvijas politiskās skatuves, kas nāk ar praksē jau pārbaudītu un vēlētājiem skaidri saprotamu piedāvājumu gaidāmajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās.” “Vienotība” arī ir pateikusi – bijušā prezidenta Valda Zatlera izveidotā Zatlera Reformu partija ir tās prioritārais partneris, jo abu mērķi ir ļoti tuvi un kopā ar šo politisko spēku būtu iespējams īstenot to, ko neizdevās izdarīt 10. Saeimā kopā ar ZZS.
Spēks un vājums
Premjers V. Dombrovskis bija gan “Vienotības” spēks, jo arī ārpus valsts ir ievērots ar spēju panākt krīzes pārvarēšanu valstī, gan vājums tajos brīžos, kad bija pilnīgi imūns pret aicinājumiem kļūt bargākam pret sabiedrotajiem no ZZS, kas palaikam pārkāpa koalīcijas līgumu, bloķējoties ar opozīciju. Taču, par spīti šim trūkumam, kolēģi viņu uzskata par piemērotāko premjera kandidātu un prognozējamāko visu partiju izvirzīto šā amata pretendentu vidū. Šonedēļ V. Dombrovskis beidzot pat parādīja zināmas bardzības pazīmes un gatavību izvērtēt satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) darbību, jo ministrs nav spējis atrisināt grūtībās nonākušās nacionālās aviokompānijas problēmas. Taču tas vēl nenozīmē, ka nākamajā Saeimā viņš mainīsies. Iespējams, ka tas arī vairs nebūs tik svarīgi, jo, visticamāk, šī ir pēdējā valdība, kurā ZZS varēja diktēt nosacījumus, un nākamās koalīcijas sastāvs būs citāds. Kāds no V. Dombrovska pazinējiem atklāja vēl kādu viņa vājo pusi – premjers nav izrādījis interesi par dzīvi ārpus Rīgas, kam objektīvi varēja arī nepietikt laika, un, iespējams, viņš vāji pārzina «arī to pasauli, kas ir ārpus viņa dzīves.
Ir iespaids, ka tieši šajā Saeimā “Vienotības” līderi tik ļoti attālinājās no vienkāršo cilvēku dzīves, ka atjaunot izpratni par to jau būs ļoti grūti. Nav viegli iztēloties vienkārši sarunājamies ar cilvēkiem par viņu rūpēm “Vienotības” līderi S. Āboltiņu, kura teju ik dienu uzstājas kādā auditorijā, bet tās ir runas ar maz ko izsakošiem saukļiem un lozungiem, nevis izrunāšanās abpusējās sapratnes gaisotnē. “Vienotības” dibināšanas kongresā potenciālais partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars stāstīja par nepieciešamību vairāk iesaistīt partijas reģionu cilvēkus lēmumu pieņemšanā un skaidro sabiedrībai savus lēmumus, kā arī spēt uzklausīt viņus. Taču to vēlas A. Kampars, bet nav teikts, ka to vēlas un spēj visi šīs partijas kodola cilvēki.
“Vienotībai” nebija viegli rast saskaņu arī savā komandā, kura tā arī neizveidojās, un joprojām ir vairāki varas centri. To visvairāk pārdzīvoja “Pilsoniskās savienības” (PS) līderis Ģirts Valdis Kristovskis, kuram šķita, ka lēmumu pieņemšana un arī finansējuma piesaistīšana nav gana caurspīdīga. PS arī neaizgāja uz “Vienotības” biroja atklāšanu, apšaubot tā lietderību. PS valde iebilda pret S. Āboltiņas paziņojumiem visu vārdā, ka partneris varētu būt SC. Nesen “Dienas” rīkotajā diskusijā Ģ. V. Kristovskis atzina, ka sadarbība “Vienotības” iekšienē varēja būt labāka, bet tagad visi apzinās, ka ir kopējs mērķis, “kura labad mēs varētu būt vienoti”. Līdzīgi uzskata arī E. Jaunups, kas saprašanās grūtības skaidro ar to, ka “mēs pietiekami labi cits cita untumus nezinājām”, taču tagad situācija esot daudzkārt labāka nekā agrāk. “Savstarpējā uzticība – tas ir sastrādāšanās jautājums. Ģirts ir 20 gadus politikā, orientējas procesā, un “Vienotības” vēlētājs viņu atbalsta. Mēs neesam ar Ģirtu tik labi pazīstami, bet iepazīsimies,” sola E. Jaunups. Viņš atgādina – vēl būdama sašķelta, “Vienotība” nodrošināja stingru fiskālo disciplīnu premjera un finanšu ministra Andra Vilka vadībā, tā ir īstenojusi konsolidācijas programmu un to arī pabeigs. Tas liecinot par prognozējamību, ar ko arī varot skaidrot, kāpēc “Vienotībai” uzņēmēji ziedojot vairāk nekā citām partijām, jo viņi baidoties, ka pie varas varot nonākt neprognozējami politiskie spēki.
