Aijai ir 35. Viņai piemīt sievišķīgi apaļīga figūra. Pēc vīriešu nostāstiem- iekārojama sieviete.
Aijai ir 35. Viņai piemīt sievišķīgi apaļīga figūra. Pēc vīriešu nostāstiem — iekārojama sieviete. Pašapzinīga. Nemēdz žēloties par likteni. Dzīves melnās dienas nesaista ar Dieva sodu vai mācību par “mistiskiem nedarbiem”. Viņa neanalizē notikušo. Vienkārši dzīvo ar pārliecību — kam jānotiek, tas notiks.
Aija neskatās nebeidzamos meksikāņu seriālus, kur no “reālās dzīves ir tik daudz, cik melns aiz naga”.
Izbauda tuvību
Aija nemēdz īpaši kavēties atmiņās, tomēr reizēm pie vīna glāzes neviļus nākas atcerēties stalto un stipro tālbraucēja šoferi Uldi. Viņu droši varēja salīdzināt ar Raiņa “Pūt, vējiņu!” kaislīgo, neaprēķināmo un egoistisko Uldi. Aija ar Uldi dzīvoja vienā miestā. Viņi bija skolasbiedri. Satiekoties uz vienīgās ciemata ielas, pieklājīgi viens otru pasveicināja un vienaldzīgi gāja garām.
Uldim bija sava ģimene, kurā auga divi mazgadīgi bērni. Aija dzīvoja laulībā ar Eināru un audzināja meitu. Pirmoreiz Aija par Uldi iedomājās kādā miesta kultūras nama ballē, kur dejas vietējā orķestrīša vadībā turpinājās līdz pat rīta gaismai. Uldis ar Aiju nodejoja gandrīz visu balli. Izskanot pēdējam valsim, viņš cieši piekļāva Aiju un pateica trīs vārdus: “Es tev piezvanīšu.” Viņa pat nepaspēja reaģēt, kad jau atradās blakus laulenim.
Pēc notikušā Aijas dzīve ritēja kā ierasts līdz brīdim, kad vienpadsmitos vakarā atskanēja tālruņa zvans. Uldis vienmēr zvanīja vienpadsmitos vakarā. Lai gan Aija nebija teikusi, viņš zināja, ka Einārs šajā laikā atrodas darbā. Vienas sarunas rekords sasniedza sešas stundas. Viņi varēja runāt par it kā nenozīmīgām lietām, tomēr abiem tik svarīgām — par saulrietu, par pielijušām pļavām, par naktsvijoļu neprātīgo smaržu un jūras viļņu sāļo garšu.
Pēc romantiskajām tālsarunām sekoja tikpat romantiskas tikšanās. Aija ļāvās Ulda karstajiem rokasspiedieniem, nemanāmiem lūpu pieskārieniem matiem.
Sieviete saprata — ja tam sekos turpinājums, viņu tikšanās reizes beigsies tikpat ātri, cik sākušās. Aija pēc iespējas ilgāk vēlējās izbaudīt neparasto tuvību ar iepazīto vīrieti. Viņi varēja klejot, dejot, nepārmīdami ne vārda. Tikai acis pateica, ko viņi juta viens pret otru.
Einārs bija pilnīgi pretējs Uldim. Nedēļā reizi izpildījis vīra “pienākumus”, Einārs pagrieza mugura un aizmiga. Bieži vien Aija vēlējās vienkārši aprunāties. Tas nekad neizdevās, jo Eināram sarunas “par neko” uzdzina garlaicību.
Pirmais vīrietis
Aijai Einārs bija pirmais vīrietis. Draudzības sākumā blondais puisis prata būt vieglprātīgs, romantisks un ļoti, ļoti mīļš. Pirmo vizbulīšu pušķi viņš pasniedza Aijas dzimšanas dienā aprīlī. Reizēs, kad zemi klāja vēl bieza sniega kārta, Aija brīnījās par pasniegtajiem pirmajiem pavasara ziediem. Einārs nekad neatklāja savu noslēpumu. Tas bija viens no viņu kopdzīves skaistākajiem un mistiskākajiem noslēpumiem.
Einārs bija darbīgs un uzņēmīgs vīrs. Viņš prata arī Aiju ieraut dzīves virpulī. Kaimiņu sievas jaunajai sievietei ar skaudības piegaršu mēdza lielīt Eināru. Viņš prata iepatikties gražīgajām un nenovīdīgajām kaimiņu tantēm. Te vienai spuldze izdegusi, otrai durvju rokturis salūzis. Einārs bez īpašas pierunāšanas palīdzēja kaimiņienēm, iemantodams čaklā un labsirdīgā vīra slavu. Aijas vīrs izmainījās pēc meitiņas piedzimšanas. To pārdzīvoja Aija. Viņš nespēja pieņemt, ka viņa mīļotajai sievietei uzmanība un jūtas jāvelta vēl kādam citam. Te visā spilgtumā izpaudās vīra egoisms.
Šad tad Aija bija novērojusi negatīvo rakstura iezīmi, tomēr ar to centās samierināties. Neizdevās. Pēc daudziem gadiem Aijai izspruka pirmais pārmetums par vīra egoismu.
Vīrs notic baumām
Tagad kādu laiku Aija dzīvo viena ar diviem bērniem. No miesta viņai bija jāaiziet, jo vietējo veceņu mēļu kulstīšana par dēla tēvu Aijai uzdzina nelabumu. Tikai viņa zināja patiesību.
Arī Einārs noticēja baumām par sievas neuzticību. Klusēdams sakravāja savas mantas un aizgāja laikā, kad Aija bija sestajā grūtniecības mēnesī. Viņa gribēja kliegt, lai viņš nāk atpakaļ, bet nespēja. Un ko tas arī mainītu.
Sen viņu kopdzīvē bija iestājusies garlaicība un vienaldzība. Ne vairs Einārs interesējās par Aijas gaitām, ne arī viņai interesēja vīra domas.
Mīļākais atgādinājums par kopdzīvi ar Eināru ir mazais dēlēns, kuram ir tikpat blondi mati un zilas acis. Ja miesta vecenes redzētu mazo Robi, viņas kaunā nodurtu acis. Dēls bija līdzīgs tēvam — pilnīgs pretstats Uldim. Ar Uldi romantiskā, nevainīgā draudzība beidzās uzreiz, kad Aija pārcēlās uz dzīvi pilsētā.
Sieviete zina, ka arī Uldim ir pajukusi ģimene. Aija nekad nav mēģinājusi viņu sameklēt, jo saprot — viss ir beidzies. Viņai sāp Ulda vienaldzība. Aija domāja, ka viņi ir draugi, kas ik palaikam interesēsies par otra gaitām. Tā nenotika. Arī stiprais, vīrišķīgais Uldis izrādījās mīkstčaulīgs un bailīgs vīrietis, kurš nespēja aizstāvēt ne Aiju, ne sevi.
Vīrieti nevar paturēt
Šobrīd Aija dzīvo ar Kasparu, kas viņas dēļ aizgāja no ģimenes. Aija uzskata, ka nevienu vīrieti nevar paturēt kā lietu. Muļķīgi ir apgalvojumi, ka sieviete ir spējīga izjaukt stipru un noturīgu ģimeni. Protams, ir arī izņēmumi. Aijai piedēvē pesteļošanu, “buršanos un iebarošanu”. Par runām Aija pasmejas, jo “nav vērts nervus bojāt cilvēku dēļ, kuru mīļākā nodarbošanās ir mēļu kulstīšana”.
Vienu gan viņa ielāgo – uz citu nelaimi nav vērts būvēt savu laimi. Ar laiku tā izzudīs kā ziepju burbulis. Viņa cenšas nevienu nenosodīt.
“Lai kādu nosodītu, pašam jābūt bez grēka. Zinu savas kļūdas, tāpēc man nepatīk analizēt citu neveiksmes. Es varu to pieņemt vai nepieņemt,” domā Aija.
Ar Kasparu viņa iepazinās darbavietā. Aija bija grāmatvede, Kaspars — šoferis. Gandrīz katru dienu viņi mēdza braukt uz banku kārtot dokumentus. Aija aizvien biežāk vērās Kaspara acīs, kas bija skumjas un noslēpumainas.
Tikai vēlāk mīļākais atzinās, ka Aijas nekautrīgā acīs skatīšanās viņu mulsinājusi līdz sirds dziļumiem.
Kasparam ģimenes dzīvē neveicās. Nevienam viņš par to nemēdza stāstīt, vienīgi Aijai, kas vīrieti uzklausīja. Viņa nemēdza dot padomus vai Kasparu mācīt. Aija pacietīgi noklausījās, pasmaidīja un klusējot saņēma Kaspara plaukstu.
Vēlāk viņš Aijai atzinās, ka neviena sieviete ar vienkāršu pieskārienu nav spējusi izprast un palīdzēt viņam. Aija prata būt vienkārša un nesamākslota. Viņa bieži mēdz teikt, ka pati dzīve ir teātris, kāpēc to vēl mākslīgi uzspēlēt?
